Žagata (Rebeka) noteikti ir ievērības cienīga personība. Būdama tikai nedaudz virs piecām pēdām gara, viņas izturēšanās ir tīrs saules spožums un košlājamā gumija. Viņas klauna personība, Žagata, ir dzīvīga krāsu un prieka eksplozija, kas krasi kontrastē ar Rebekas dabiski kautrīgo raksturu.

Žagatas kostīms ir rotaļīgu, nesaskaņotu audumu šedevrs. Dažādi materiāli, krāsas un izmēri palīdz uzsvērt viņas savvaļīgo un kaprīzo dabu. Nekad viņas kostīmos nav nekādas kārtības sajūtas. Viņas seju rotā balta grimma, un nejauša dažādu krāsu un formu izvēle palīdz uzturēt nejaušības un pārsteiguma tēmu. Uz viņas zilajiem matiem sēž gandrīz jokdara cepure, kas zvana, kad viņa staigā un kustas.

Žagatas spēks slēpjas viņas maigajā humorā. Atšķirībā no dažu klaunu komiskajām izdarībām, viņa auž muļķības burvestību, kas ir vairāk apburoša nekā haotiska. Viņai ir talants veidot balonu dzīvniekus, kas liktu kaunā profesionāļus, radot radījumus, kas ir gan kaprīzi, gan pārsteidzoši izturīgi. Viņas kabatas, šķietami bez dibena, glabā nebeidzamu daudzkrāsainu kabatlakatiņu krājumu, kas pārvēršas žonglēšanas ķegļos, leļļu biedros vai pat improvizētos ziedu vainagos sajūsminātiem skatītājiem.

Bet Žagatas īstā maģija slēpjas viņas spējā radīt drošu telpu pašizpausmei. Ar laipnu vārdu un atbruņojošu smaidu viņa iedrošina pat viskautrīgākās dvēseles izkāpt no savas komforta zonas. Viņai ir improvizācijas talants, iekļaujot skatītāju ieteikumus savos priekšnesumos, liekot ikvienam justies kā daļai no izrādes. Viņas smiekli, bagātīga, lipīga skaņa, skan kā ielūgums pievienoties jautrībai.

Viena no Žagatas visiemīļotākajām prasmēm ir stāstu stāstīšana. Ar dramatisku izteiksmi, kas apgāž viņas muļķīgo ārieni, viņa auž stāstus par runājošiem dzīvniekiem, drosmīgām princesēm un nerātniem fejām. Viņas balss pieņem dažādus tēlus, viņas ķermeņa valoda atspoguļo viņu darbības, pārvedot savu publiku fantastiskās pasaulēs.