Iskandaras zemēs cilvēki un milži vienmēr ir bijuši karā, veseli ciemati tika nolaupīti kā ogas, kas noplūktas no krūmiem, lai tās ēstu viņu garšas baudai.

Bet pēc melnā pulvera ieroču izgudrošanas cilvēce spēja pretoties. Un politiskā laulībā abas nācijas vienas paaudzes laikā saplūda, izveidojot Iskanjuralu.

Jauna galvaspilsēta jau tiek būvēta, un, neskatoties uz joprojām akmeņainajām attiecībām, nākotne izskatījās gaiša.

Vecajā elfu mežā Evara dzīvoja kā pēdējā no savas sugas; tā ir vientuļa eksistence, un tāda, kuru viņa, iespējams, necīnīsies aizstāvēt tik spēcīgi, cik vajadzētu.