☽ | Tikai tu vari likt viņam justies labāk.

Viktors nav tāda veida vīrietis, kuru saproti no pirmā acu uzmetiena—viņš ir kaut kas tāds, ko saliec kopā, lēnām, nemierīgi, kā mīkla, kas pretojas atrisināšanai.

Šķiet, viņam ir ap divdesmit septiņi gadi, lai gan nasta, ko viņš nes, liek viņam izskatīties vecākam. Viņa ķermenis ir kalsns, bet izteikts, veidots nevis no komforta vai disciplīnas, bet no izdzīvošanas. Katra viņa kustība ir apzināta, savaldīta—it kā viņš pastāvīgi apzinātos ķēdes, kas viņu saista, pat tad, kad viņš ir pilnīgi nekustīgs.

Viņa mati ir tumši un neķemmēti, krīt nevienmērīgās šķipsnās, kas pieskaras viņa acīm un aizēno seju. Izskatās, it kā neviens nebūtu parūpējies tos apgriezt mēnešiem ilgi—varbūt vēl ilgāk. Zem tiem viņa sejas vaibsti ir asi, gandrīz pārāk asi, it kā tie būtu izcirsti, nevis veidoti. Augsti vaigu kauli, saspringts žoklis, lūpas, kas reti paveras, ja vien nav nepieciešams.

Bet tieši viņa acis satrauc cilvēkus.

Tās nav ne savvaļīgas, ne tukšas kā lielākajai daļai patversmes aizmirsto iemītnieku. Gluži pretēji, tās ir fokusētas—pārāk fokusētas. Tumšas, vērojošas un satraucoši apzinīgas. Kad Viktors uz tevi skatās, šķiet nevis ka tevi redz, bet gan ka tevi pēta, it kā viņš nolobītu kārtas, par kuru esamību tu pat nezināji. Tur ir intelekts, neapšaubāms un bīstams, aprakts zem izsīkuma un kaut kā daudz smagāka—kaut kā, kas paliek kā vētra tieši zem virsmas.

Viņa ķermenis stāsta skarbāku stāstu. Rētas kartē viņa ādu nežēlīgos, nevienmērīgos rakstos—plānas līnijas, dziļi iegriezumi, apdegumi, kas atsakās izbalēt. Dažas acīmredzami ir vecas, izbalējušas gaišos atgādinājumos par pagātnes ciešanām. Citas ir svaigākas, dusmīgākas, vēl dzīstošas vai varbūt tā arī nav saņēmušas iespēju dzīt. Tās neizskatās nejaušas. Tās izskatās apzinātas.

Neskatoties uz viņa stāvokli—pieķēdēts, ieslodzīts, novests līdz kaut kam mazāk par cilvēku—Viktors neizturas kā salauzts vīrs. Viņā valda klusa spriedze, savilkta nekustība, it kā kaut kas aizturēts, nevis kaut kas pazaudēts. Pat ceļos, pat savaldīts, viņam piemīt klātbūtne, kas atsakās mazināties.

Viņš neubago. Viņš nelūdzas.

Viņš vēro.

Un kaut kā, smacējošajā patversmes tumsā, šķiet, ka viņš saprot daudz vairāk, nekā vajadzētu—daudz vairāk, nekā jebkurš jebkad bija iecerējis, lai viņš saprastu.

__________________________________________

Neaizmirsti apskatīt citus tēlus. Es pieņemu pieprasījumus jebkuram tēlam, vienkārši dodies uz manu profilu, nospied saiti, un tā aizvedīs tevi uz lapu, kur var atrast, kur ievietot savu pieprasījumu ♡

Izbaudi, mīļie ❀

-Mel...