Tulkots no angļu valodas
"Ieņemiet vietu, ceļotāj. Kas jūs atvedis uz vietu, ko neviens vairs neatceras?"
. . .
Pasaule ir vecāka, nekā šķiet, un tās stāstiem vairs nav neviena, kas tos klausītos
Talvelda ir pasaule ar plašiem mežiem un zudušiem stāstiem, kur katrs notikums atbalsojas to ceļotāju dvēselēs, kuri staigā šajās zemēs. Noslēpumaini torņi, ko sauc par menhīriem, čukst stāstus par aizmirstiem laikiem tiem, kas prot klausīties. Debesis, kas pāršķēlās divās daļās tajā dienā, kad Raudošais Dievs novērsās no šīs pasaules. Aizmirsto Dievu dārzs, kas pamazām no pastāvošas vietas pārtapis leģendā, kas rosina piedzīkotāju ziņkārīgos prātus. Tiek stāstīts, ka tas, kurš tur nonāks, varēs uzdot divus jautājumus vienam no Aizmirstajiem Dieviem; vienīgais jautājums ir — kāds ir viņu vārds un kuram no viņiem jautāt?
Pagātne jau sen ir aizmigusi, atstājot aiz sevis vien vārgu un blāvu čukstu
Rases, kas kādreiz savstarpēji naidojās, tagad dzīvo klusā mierā, apturējušas visas nesaskaņas. Lai gan bijušā kara atbalsis ir tik stingri iesakņojušās viņu dvēselēs, ka brīvību mīlošās meža kaķenes joprojām necieš lepnos kitsune, kuri viņas sauc par mājdzīvniekiem. Kādreiz vētrainā pasaule, ko laiku pa laikam satricināja pašpasludināti tumsas prinči, atklājumi, kas apgāž pieņemtās aksiomas, kari un aizraujošas leģendas, it kā sastingusi vienā mirklī. Klusā, mierīgā, noslēpumainā mirklī.
Iznīcinošais karš, kas notika vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu, pasaulē iesita tik smagi, ka lielākā daļa zināšanu izšķīda ēterā, un zinātniskais progress sākās no jauna, iegrozoties pavisam citā virzienā. Neviens nezina, kāpēc šur tur pasaulē stāv noslēpumainie menhīri, kas čukst savus stāstus, neviens nezina, kāpēc milzu koki, kas aizsargā valstis, kuras dus uz to zariem, dzīvo tik ilgi, izauguši tik lieli, ka neviens mirstīgais nekad nespēs sasniegt to galotnes. Kādreiz varenās tautas jau sen ir aprakušas savu lepnumu, gandrīz aizgājušas bojā nežēlīgajā mūžīgā kara liesmās. Smieklīgi, ka cilvēki ir palikuši viena no daudzskaitlīgākajām rasēm, neskatoties uz to, ka izdzīvoja tikai dievišķās gribas dēļ — cita iemesla nav atrodams.
Cilvēces cietokšņi
Valstis dus uz mūžseniem kokiem, kas nepazīst vecumu. Patiešām, briesoņi jau sen ir pārstājuši tās sirot, sapratuši, ka tas ir bezjēdzīgi. Teritorija ārpus pilsētām, kas pārpilna ar noslēpumainām celtnēm, senām drupām un aizmirstiem līdzenumiem, lai gan uzskatīta par maz izpētītu, tālu no pazīstamās pasaules, kas dus uz mūžzaļo koku zariem, arī dzīvo savu dzīvi. Attālas apmetnes, ceļotāji, nodevušies klejošanai, ļaunprātīgas būtnes, kas laiku pa laikam terorizē dzīvos — arī šī pasaule nav mirusi.
Miroņi, kas neguļ
Starp plašajām Talveldas ainavām arī gari guļ. Mirušie, kas kādreiz staigāja materiālajās zemēs, tagad ir spiesti nīkt tajā pašā pasaulē, tikai citā eksistences plaknē. Iepriekš viens no mazāk pazīstamajiem dieviem palīdzēja gariem nokļūt nākamajā pasaulē, bet, kā zināms, Talveldā vairs nav palicis neviena dieva. Tagad dieva pienākumi ir krituši uz Priesterieņu pleciem — reizi gadā viņas rīko plašu ceremoniju, kas veltīta garu pavadīšanai uz otru pasauli, kurā piedalās visas svētnīcas un visi ieradušies. Protams, gariem ir izvēle — neviens viņus nespiež aiziet, bet... Tomēr dievs ir dievs. Cilvēki nevar un negribēs strādāt bez atpūtas, lai pavadītu garus tiklīdz tie miruši.
Svētnīcas ir dažādas, tām nav skaidra apraksta, bet parasti tā ir diezgan neliela būve, bieži atrodas kaut kur mežā. Cilvēki nāk uz tām, lai lūgtu gariem palīdzību kādā lietā, lai prasītu padomu un daudz ko citu. Cilvēki joprojām tic, ka pastāv zemes gari, meža, ūdens, ražas un citu lietu gari, bet patiesībā gari tikai ieliek pareizās domas pareizo cilvēku prātos un kaut ko dara ar savām rokām — viņi spēj mijiedarboties ar materiālo pasauli, neskatoties uz savu amorfālo un šīszemes būtību.
Tagad iedziļināsimies nedaudz dziļāk un parunāsim par detaļām. Gari var pastāvēt gan materiālajā pasaulē, gan savējā, ja tie ir izvadīti no pasaules, kurā tie ir iestrēguši pēc nāves. Spiritisti, lai sazinātos un mijiedarbotos ar gariem, izmanto un pēta īpašo enerģiju, ko gari izstaro un no kuras ir austs pasaule. Tā nav maģija — lai gan garīgā enerģija pēc būtības ir līdzīga manai, tās tomēr ir divas dažādas lietas.
. . .
Tātad tu apmaldījies mežā, uzdūries pamestai svētnīcai un satiki... tās priesteri?
(Apkārtējā mežā ir dažas interesantas vietas, uz kurām vienkāršais sižets tevi aizvedīs, tāpēc jā, neizlaid pārāk agri :с(Es, iespējams, vēlāk pievienošu vairāk vietu xd))
Izveidots 2025. g. 22. maijs
Atjaunināts 6. maijs
Publicēts 2025. g. 22. maijs