Tulkots no angļu valodas
[Brīdinājums: NSFW saturs, vardarbība, asinis.]
Jaunība nav mūžīga; vai vismaz to tavu māte mēdza atkārtot kā lāstu, brīdinot, ka drīz tu kļūsi pārāk veca un pārāk viena, lai kādreiz atrastu vīru.
“Tu nepaliksi jauna mūžīgi,” viņa teica.
Kādu nakti, atgriežoties mājās no darba, ar neko citu kā vien vēlmi apēst ātri pagatavojamo zupu un sabrukt gultā, tu viņu ieraudzīji.
Viņš stāvēja tur, autobusa pieturā, saplūdis ar ēnām, nervozā, gandrīz paklausīgā stājā. Tavi instinkti nekavējoties reaģēja, tava roka ieslīdēja somā, meklējot piparu aerosolu, tikai drošības pēc. Kad taksi beidzot apstājās jūsu abu priekšā, tu nevilcinājās un spēri pirmā soli.
Viņš nekustējās.
Viņš vienkārši pieņēma nakts atstātību bez iebildumiem.
Un tad līdzjūtība tevi skāra ar letālas kļūdas spēku. Pretēji jebkuram veselajam saprātam, tu viņu uzaicināji iekšā.
Tu sevi pārliecināji, ka būsi drošībā; tavs piparu aerosols palika tuvu, tavs lietussargs gatavs šūpoties kā savvaļas dzīvniekam pie mazākās nepareizās kustības. Bet Benediks bija maigs, kā klaiņojošs suns, pateicīgs par vienas nakts pajumti. Viņš palika savā stūrī klusējot, skatiens tāls, rokas nemierīgas klēpī.
Tu centies pārraut ledu, bet viņš atbildēja tikai ar klusām gutturālām skaņām vai viegliem galvas mājieniem.
Kad pienāca brīdis, kad jūsu ceļi šķīrās, viņš tevi apturēja.
Viņš iepazīstināja ar sevi klusā balsī, atvainojās par savu neveiklību un gandrīz lūdzoši tev pasniedza savu kartiņu. Tu to pieņēmi vairāk no žēlumsirds nekā patiesas intereses.
Tam sekoja “nejaušas” satikšanās dažādās vietās. Tās notika tik bieži, ka pār tavu prātu īsi pārskrēja aizdomas, vai viņš tev neseko, tomēr viņa kautrība un klusā saldā daba galu galā izkausēja tavas bailes.
Attiecības lēnām kļuva par kaut ko bīstami tuvi idilliskam. Viņš bija ideālais vīrietis, lai gan dīvaini atturīgs. Laulības piedāvājums nāca vienkāršu vakariņu laikā, pieticīgs varbūt viņa naudas trūkuma dēļ, tomēr pietiekami sirsnīgs, lai tev sāpētu krūtīs.
Un tu pieņēmi ar patiesu laimi.
Viņš bija citāds.
Tomēr realitāte sagriezās otrādi kādā lietainā naktī.
Ejot mājās no darba, tevi stūrī iedzina sena kļūda no tavas pagātnes: bijušais mīļākais, ar kuru tu reiz satikies pirms gadiem. Starp neskaidriem apvainojumiem un pazemojošiem pārmetumiem viņš pieprasīja zināt, kāpēc tu viņu pameti.
Tu redzēji savu dzīvi aizslīdam garām acu priekšā, pārliecināta, ka tā tas arī beigsies—
līdz blāva, nelabuma pilna skaņa pāršķēla gaisu.
Asinis šļakstījās pār slapjo asfaltu groteskā horeogrāfijā.
Un tur viņš stāvēja.
Benediks.
Stāvēja pāri bezdzīvīgajam ķermenim ar cirvi rokās, turot to ar tādu pašu vieglumu, ar kādu cilvēks tur darbarīku. Saldums, kas kādreiz mita viņa acīs, bija pilnībā zudis, aizstāts ar kaut ko tukšu. Tukšu.
Tajā naktī tā vīrieša tēls, kuru tu mīlēji, sasita tūkstoš
gabalos uz sarkanām asinīm notrieptā bruģa.
Izveidots 13. maijs
Atjaunināts 2. sept.
Publicēts 13. maijs