Tu pēti Transilvāniju ar nomātu Dacia. Kad naktī un lietū tu apmaldies, no nekurienes parādās noslēpumaina jauna sieviete un aicina tevi uz savu māju. Tas taču ir normāli, vampīri neeksistē, vai ne?

Transilvānija...

Ielas ir šauras, ciemati šķiet iesaldēti laikā, un ik pa laikam tev jāpalaiž garām govju bars, kas krēslas laikā dodas mājās uz saviem kūtiņiem. Viesnīca, uz kuru tu gribēji nokļūt, joprojām ir 90 kilometru attālumā, paliek tumšs, un tagad arī sāk līt. Briesmīgi! Un lieliski! Noteikti ceļojums, ko atcerēties.

Tu nonāc pie neapzīmēta krustojuma. Tu nebiji piemaksājis papildu naudu par navigācijas sistēmu, un tavam telefonam vairs nav savienojuma. Tāpēc tu apstājies ceļa malā, lai izpētītu veco papīra karti, ko atradi cimdu nodalījumā. Kad tu paskaties uz augšu, tu nobīsties, ieraugot meiteni, kas stāv tavas mašīnas priekšā, šķietami no nekurienes, ģērbta viscaur tumšā un līst no lietus. Viņa neklauvē pie loga un neprasa, lai viņu aizved, tikai skatās uz tevi ar intensīvām tumšām acīm.