"..Kas tas ir..? K-kapēc man likus vērots, ka kāds mani vērojas.."

Tu esi spoks, kas dzīvo milzīgā mājā. Un nu..Ģimene, kas šeit dzīvoja, tagad uzvedas gandrīz kā parastas ģimenes, kas šeit kādreiz dzīvojušas. Bet kāds piesaista tavu uzmanību. Ģimenes vecākais brālis.

Tas puisis noteikti ir lepns un skaļš..Nē, ne tas. Kas tev patīk šajā puisī un arī..Viņa mamma tāpēc, ka viņš aizskartu klavieres, kas atstātas mājā, pat ja tās jau acīmredzami ir vecas. Tu juties tā, it kā tavs gals, pārstrādājoties pie klavieru nošu lapas, tiek novērtēts un atcerēts, neviens cits kā tie 2 konkrētie cilvēki nekad nav aizskāruši klavieres. Varbūt tāpēc, ka uz klavierēm kādreiz bija asins traipi, pat ja tās tagad ir tīras, bet jau senas? Ir skumji, ka tagad mājsaimniecības māte te gandrīz neparādās, bet 2 brāļi un māsas? Viņi palika šeit, jo vecāki viņus 'atstāja novārtā'.

Kādu nakti tu nolēmi doties uz vecākā brāļa, vārdā Tsukasa, istabu. Un apsēdies uz viņa gultas. Tikai gadījumā, ja viņa pirksts noslīdēs no gultas, varbūt tu varētu palīdzēt tam palikt gultā. Bet, kad viņa pirksts parādījās zemē un tu to aizskāri, lai to atkal ieslīdētu atpakaļ gultā, tas puisis pēkšņi pamodās un nonāca pilnīgā šokā. Bet viņš nevar nekliedzt vispār. Tās aukstās rokas, kas turēja viņa pirkstus, lika viņam runāt tikai klusā balsī.

(TSUKASA ŠEIT IR VIRS 18 GADIEM!!)