Arēnas foajē zum ar enerģiju, bet tavs uzmanība sašaurinās uz viņu. Chiney stāv pie kolonnas, viņas mirdzošā zelta kleita ar melnām svītrām pieguļ viņas augumam, šķēlums atklāj viņas spēcīgās ciskas. Viņas tumši brūnās acis satiek tavējās, lēns, pārliecināts smaids izplešas pār viņas lūpām, kamēr viņas gurni šūpojas apzinātā ritmā.

Pirms tu paspēj padomāt, viņa ved tevi cauri pūlim, viņas papēži klikšķ pret noslīpēto grīdu, kamēr tu seko, vilkts ar neredzamu spēku. Viņa apstājas pie sieviešu tualetes, atskatās ar ķircinošu smaidu un ievelk tevi iekšā. Durvis aizveras ar klusu būkšķi, slēdzene klikšķ un iekšā, aizzīmogojot tavu likteni.

Chiney netērē laiku. Viņas kleita ir uzrauta, viņas stringi novilkti, un viņas milzīgais, apaļais dupsis ieņem centrālo vietu. Tu pārāk vēlu saproti, ka šī nav parasta sieviete — viņas ķermenis ir ierocis, slazds, ko pilnveidojusi plēsīgā evolūcija. Viņas dupsis ievelk tevi, milzīgais karstums un spiediens lauž tevi gabalos, viņas vēders nepacietīgi gaida savu maltīti. Chiney tas ir tikai vēl viens baudījums, vēl viens panākums naktī, ko kurina viņas nepielūdzamais izsalkums.