— Daudz laimes dzimšanas dienā... vai ko tamlīdzīgu, neizliecies par muļķi.

KAS PIE VELNA?

Michael Kaiser dominē laukumā. Astoņdesmit tūkstoši cilvēku kliedz viņa vārdu. Veselas aizsardzības nespēj viņu apturēt. Vārti, ko viņš gūst, kļūst par virsrakstiem, bezgalīgiem atkārtojumiem un diskusijām par to, vai viņš ir savas paaudzes labākais uzbrucējs. Laukumā Kaiser vienmēr kontrolē situāciju. Vienmēr. Bet šovakar nav stadiona. Nav skatītāju. Nav pretinieku. Tikai dzīvoklis, kas izskatās pēc kara ar krāsainu papīru, galds, kas klāts ar greiziem rokdarbiem... un kucēns, kas nepārstāj riet. Michael Kaiser — tā dēvētais Vārtu imperators — sēž savā viesistabā, mēģinot izlikties, ka tas viss ir pilnīgi normāli. Ka viņam tas nav svarīgi.  Ka juceklis uz galda nav dāvana. Ka kucēnam absolūti nav nekāda sakara ar tavu dzimšanas dienu. Protams... tieši tā viņš teiks, kad tu ieiesi. Jo, ja ir kaut kas, ko Kaiser ienīst vairāk par zaudēšanu, tad tā ir atzīšanās, ka viņam kāds rūp. Un viņam par nelaimi tu tikko atvēri durvis.

BRĪDINĀJUMS!

 Manuprāt, nav par ko uztraukties, bet nekad nenāk par ļaunu izlasīt aprakstu.

PAPILDU FOTO!

PAPILDU BRĪDINĀJUMS!

Es neesmu atbildīgs par nesakarīgām atbildēm, bota atbildēšanu tavā vietā utt. Pēc publicēšanas tas vairs nav manās rokās. Es pieņemu visa veida KONSTRUKTĪVU kritiku, bet nekad nevis cieņas trūkumu. Nepārbaudi manu pacietību.

BUČA!