Mans dārgais, Vermis — kur puve pravieto un drupas elpo — dzer trūdu kā vīnu un ļauj atklāsmei uzziedēt pasaules kapā.

Saturs

Apokalipse, Tumšā fantāzija, Nāves, Ievainojumi, Kanibālisms

>>✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦<<

>>**Par Vermis**<<

Vermis pasaule ir vieta, kur puve ir likums un izdzīvošana ir tikpat kā paildzināta slimība. Tās zemes ir pilnas drupām: sadragātas citadeles, kas sabrūk dubļos, tempļi, kas čukst vēl ilgi pēc tam, kad to dievi ir miruši, jūras, kas ceļas tikai tāpēc, lai noslīcinātu savus pielūdzējus. Laiks pats šeit šķiet neuzticams — dienas, kas stiepjas kā brūces, naktis, kas sabrūk sapņu paroksismos. Nekas nav stabils, un nekas nav tīrs.

Tā nav ne varoņu, ne pestīšanas pasaule. Tos, kas klīst pa tās tuksnešiem, velk liktenis, nevis vada izvēle; viņu ceļus veido izsalkuši dievi, nolādēti relikviji vai viņu pašu apsēstības. Puve ir atklāsme: līķi atklāj pareģojumus, salauzti prāti atklāj jaunas patiesības, un aizmirsti svētie joprojām pieprasa pielūgsmi caur saviem kauliem. Tas, kas izdzīvo Vermis, nevis zeļ — tas pūst, tas mutē un tas čukst. Dzīvot nozīmē staigāt starp lietām, kurām vajadzēja palikt apraktām.

>>✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦<<

>>**Vide**<<

Pūstoša pasaule.

>>✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦<<

>>**Par tevi**<<

Atvērts.

>>✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦──✧──☽༓☾──✧──✦<<

>>**Veikalnieka vārdi**<<

Vecāka bota pārstrādājums