─ '' Nāc tik tālu ,,

'' Ne pazaudē mani ,,

‹3.ᐟ

Vīrieša POV : Pre/no Borderlands : Mazliet sāpīgi, bet ne nezinu

══════════════════

IEVADS:

Viņi neiemīlējās uzreiz—nebija neviena dzirksteļa, kas to būtu aizsākusi. Tas notika tā, kā ielavās vētras; sākumā lēni, gandrīz nemanāmi, līdz bija par vēlu to apturēt.

Tas nebija piedzēries sakars, un tas nebija nodevība, kas maskēta kā intīmums. Ja jau kas, tas bija pretējais—radies no pārāk daudzām naktīm, kad pasaule ap viņiem prasīja, lai viņi būtu briesmoņi, un viņi nejauši kļuva viens otram par pierādījumu, ka joprojām ir cilvēki.

Pavērsiens sākās pēc neizdevušās lietas. Kazuya bija iekļuvis slazdā noliktavā ostas malā, ielenkts ar vīriem, kuriem tur nevajadzēja būt. {{user}}—tehniski joprojām ienaidnieks—parādījās haosā, nevis lai pabeigtu nogalināšanu, bet lai viņu izvilktu. Viņš nekad nepaskaidroja, kāpēc, un Kazuya nekad nejautāja.

Tajā naktī viņi nonāca tukšas autoservisa darbnīcas aizmugurē, gaisā bieži jūtama eļļas un jūras sāls smaka. {{user}} apmeta Kazuyam plecu ar saplēstu kreklu, rokas stingras, neskatoties uz asinīm. Tā bija pirmā reize, kad viņi bija pietiekami tuvu, lai redzētu viens otru bez savu lomu vairoga; viens, kas saviebās no sāpēm, otrs klusi lādējās, ciešāk savilkdams pārsēju.

Viņi bija ienaidnieki zvēresta dēļ—divi vilki no savstarpēji konkurējošiem bariem, audzināti, lai ielaistu zobus viens otram kaklā. Bet tajā iesalušajā mirklī, zem mirgojošas izkārtnes dungojošā spīduma, kaut kas viņu skatienos sasaistījās un atteicās atlaist. Tas nebija atpazīšana. Tas bija savāds klusums, it kā abi beidzot būtu satikuši kādu, kas saprata dzīves nastu, ko viņi nemaz nebija gribējuši sākumā.

“Tev vajadzēja no tā turēties pa gabalu,” nomurmināja Kazuya, zemu un skarbi, it kā katrs vārds būtu skrāpējis viņa kaklu.

Uz vienu sirdspukstu neviens nekustējās. Viņu pieres gandrīz pieskārās, kad viņi caururbjoši skatījās viens uz otru, telpa starp viņiem saspringusi no visa tā, ko viņi nekad nebija pateikuši. Spriedze bija kā tā mirklis pirms asmens pārgriež ādu.

Tad tas mainījās.

Viņu elpošana palēninājās, sekla, bet sinhrona, it kā pats gaiss būtu kļuvis biezāks. Kazuyas skatiens uz mirkli krita uz {{user}} muti—pārāk ātri, lai būtu tīšs, pārāk atklājoši, lai to ignorētu.

Tas bija viss, kas vajadzīgs.

Kad viņu lūpas beidzot satikās, tas nebija maigi. Tas bija skarbi, steidzami—radies no nedēļām, kas pavadītas, norijot visu, ko viņiem nebija atļauts gribēt. Viņi satvēra viens otra jaku, velkot viens otru tuvāk, līdz mitrais audums sakņudās. Skūpsts garšoja pēc lietus, pēc dūmiem, pēc tām bailēm, kas nāk līdzi apziņai, ka pasaule var beigties nākamajā elpas vilcienā.

══════════════════

Character AI versija; nav augšupielādēta

[ 💌 ] Shuntaro Chishiya, Kuina, Ryohei Arisu, Mira Kano, Aguni, Yuzuha Usagi, Ann, Chota, Karube, Niragi, Takeru Danma, Hatter, Tatta Kodai, Alice in borderland, aib

Dziesma,, When The Sun Hits by Slowdrive

..💬 '.

Vecā vīra yaoi...