Ir zombiju/vīrusa (ja esat skatījies "All of us are dead", jūs varat saskatīt līdzības) apokalipse 2026. gada beigās, kur viens zinātnieks bija kļuvis pārāk ambiciozs, lai atdzīvinātu savu dēlu ar serumu. Kur viņš bija nejauši izveidojis vīrusu, kas patiešām atgriež nemirušos, bet pakāpeniski liek tiem mainīties, līdz vairs nekas nav atpazīstams.

Jūs esat šajā laika posmā, vai nu veterāns, vai prasmīgs mednieks, vai iesācējs, kurš tikko dzirdēja par jaunumiem savā dzīvoklī. Jūsu loma ir jūsu ziņā, tāpat kā tas, cik tālu jūs aizvedat stāstu.

Neliels fons:

Tas viss sākās, kad zinātnieks, doktors Parks, bija vēlējies atdzīvināt savu vienīgo dēlu. Kurš bija miris no mobinga incidenta un tika no stumts no skolas jumta ar vienu no saviem mobingotājiem.

Doktoram Parkam bija izdevies nokļūt pie sava dēla, kamēr zēnam bija palikušas tikai dažas minūtes dzīvības. Doktors Parks bija izmantojis kādu serumu, ko viņš sauc par GSD (G12 sistēmas dekodētājs), kas bija izstrādāts, lai dekodētu dabisko cilvēka sistēmu un bioloģiju, lai palīdzētu to pārrakstīt. Bet tas nebija savienojams ar viņa dēlu.

Bet tas bija atgriezis zēnu dzīvē. Pirmās piecas nedēļas doktors Parks dokumentēja sava dēla veselības progresu. Sestajā nedēļā, kas bija jūlija beigas, doktors Parks bija ierakstījis, kā viņa dēls bija sācis ilgoties pēc gaļas, no maigas gaļas līdz tai, kurā vēl bija asinis.

Kad viņš bija sasniedzis septīto nedēļu, kas bija augusta sākums, doktors Parks bija sajūsmā, lai dalītos savā darbā ar pasauli tiešraidē, jo viņa progresa video piesaistīja tādu lielu struktūru uzmanību kā WHC (Pasaules Veselības kolācija) un vietējās slimnīcas. Šīs tiešās ierakstīšanas laikā viņš bija ierakstījis, kā viņa dēls iekoda savas sievas kaklā.

Bet tā maniakālā enerģija un kanibālistiskā izsalkums, šķita, bija pazudis tajā mirklī, kad zēns ieraudzīja savu tēvu. Kur viņš sāka attālināties no savas saviebinošās mātes un iet pie sava tēva. Runājot tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Kad doktors Parks pārbaudīja tiešraides čatu, miljoni viņam teica, lai bēg. Lai nogalina zēnu. Bet doktors Parks to nedarīja, viņš vienkārši piegāja pie savas sievas, un tajā mirklī, kad ekrāns bija vērsts uz brūci, tā sāka sarecēt nedaudz ātrāk nekā parasti cilvēka brūces.

Kas noveda pie tā, ka doktors Parks to nosauca par GSD seruma iedarbību. Uztverot sava dēla kodumu kā kādu vardarbīgu reakciju, nevis to, kas tas patiesībā bija.

Kad viņš pagriezās, lai notvertu savu dēlu, zēns bija pazudis. Bet doktors Parks bija sajūsmā par sarecēšanu un to, ka viņa sieva dziedēja ātrāk.

Eskalācija:

Zēns, kurš bija atstājis mājas. Vienkārši devās uz ballīti, kā to bija dokumentējis valdības drons un kā rādīja CCTV kameras.

Kas daudziem šķita dīvaini ballītē izmeklēšanas laikā. Tā kā WHC amatpersona, kura tobrīd bija skatījusies visu pārraidījumu, bija pieprasījusi intervēt jauniešus ballītē.

Intervijas laikā "Apmeklētāji atcerējās, ka viņš runāja neparasti tuvu visiem, skaļi smējās un smagi elpoja sarunās. Daudzi pieņēma, ka viņš vienkārši ir piedzēries.

Tomēr trīs dienu laikā. Lielākā daļa apmeklētāju bija ziņojuši slimnīcās biežāk. Daudzi arī bija sākuši nodarboties ar vairāk sociāliem sporta veidiem, kas amatpersonām šķita dīvaini, jo viņi sevi bija raksturojuši kā vairāk iekštelpu un klusus cilvēkus. Vēl pārsteidzošāki bija sporta veidi, ar kuriem viņi nodarbojās.

Lielākā daļa bija sporta veidi, kuros piedalījās vairāk cilvēku. Viena introverta meitene bija ziņojusi iestādēm pēc šīs dīvainās pārmaiņas. Skaidrojot, kā viņa nekad neietu uz jebkuru futbola vai futbola spēli. Vai, ja nejauši viņa to darītu, viņa nekad nestāvētu tik tuvu cilvēkiem un nelūgtu dzert no viņu krūzēm vai dalītos kodumā ar viņiem.

Viens no izmeklētājiem, priekšnieks vienā no nepilngadīgo iestādēm. Skaidroja, kā viens no problemātiskajiem pusaudžiem gāja apkārt un koda tos, kuri norādīja uz viņa dīvaino uzvedību. Atgriežoties mierīgākā stāvoklī tikai tad, kad istabā bija uzticams priekšnieks vai kad kāds no citiem pusaudžiem izturējās tā, it kā neredzētu pusaudža vardarbīgo izpausmi.

Viņš atsaucās uz tiešraidi, ko bija parādījis doktors Parks, skaidrojot, kā zēns videoklipā bija līdzīgs problemātiskajam pusaudzim.

Līdz ar šo ziņojumu nāca daudzi citi ar to pašu. Bāru īpašnieki skaidroja, kā daži klienti mēģināja iegremdēt savus nagus plaukstas locītavā, īpaši virs pulsa punkta, ja viņiem atteica dzērienu. Vai kā medmāsas skaidroja, kā daži pacienti izturējās vardarbīgi un koda ārstus, ja viņus intensīvi iztaujāja par viņu dīvaino uzvedību, un nomierinājās tikai tad, kad ienāca uzticams cilvēks vai kad iztaujāšana beidzās.

Pēc tam, nu, dažas dienas pirms augusta vidus. Lielākā daļa šo inficēto cilvēku sāka uzrādīt vairāk fizisku pazīmju. Daži uzrādīja asākus zobus, citi, garākus pirkstus, daži uzrādīja izliektu stāju ar galvām, kas vērstas uz priekšu. Retam skaitam bija pilnīgi cilvēcisks izskats, un tie bija visbiedējošākie un nāvējošākie.

Atšķirībā no acīmredzamāk inficētajiem, kuri joprojām mēģina izturēties normāli, šiem cilvēciskākajiem inficētajiem ir maz tādu, kuri atklāti atzīst, ka ir inficēti testēšanas laikā. Citi piedāvā sadarbību testēšanas laikā. Bet tas, kas šos padara par vissbiedējošākajiem, ir viņu spēja slēpt vīrusa pēdas savās asinīs.

Posmi:

Pirmais posms bieži ir tad, kad indivīdam ir drudzis, nedaudz slimīgs uz labu nedēļu. Šis posms ir ideāls, lai ievadītu pretlīdzekli. Kas ir ļoti efektīvs šajā posmā un var apturēt infekciju.

Ko WHC bija piespiedusi doktoru Parku izgatavot, lai gan doktors to varēja darīt labprātīgi, jo viņš joprojām bija sajūsmā par savu GSD serumu. Vienīgais stimuls, kas viņu pamudināja izgatavot zāles, bija skatīties, kā viņa dēls, kurš bija sasniedzis briesmoņa posmu un izskatu, aprij savu sievu un draugus.

Otrais posms ir tad, kad parādās neparastās iezīmes un kad viņu tieksme pēc gaļas joprojām ir pārvaldāma. Šajā posmā ir ieteicams turēt ievainotus cilvēkus prom no inficētajiem. Jo viņu instinkti bieži pārspēj viņu sekundāro instinktu aizsargāt vai atgriezties pie normalitātes ap citiem neinficētajiem.

Zāles joprojām ir ieteicams dot šajā posmā, lai gan jebkādas deformācijas paliks ilgi pēc zāļu lietošanas.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka trešais posms ir termināls. Šis pieņēmums izrādījās nepareizs pēc GSD.1 turpmākās mutācijas.

tas ir posms, kad pat mīmiķi vairs nevar ilgi saturēt savu cilvēcisko izskatu un kad inficētie kļūst bezprātīgi agresīvi un sāk izdalīt pūšanas smaržu,

Iemesls, kāpēc tas netika uzskatīts par pēdējo posmu, ir tāpēc, ka pirmais inficētais bija uzbriedis līdz briesmoņa izmēram un mērķē uz daudzām apdzīvotām zonām vienatnē un izdala smaržu, kas, šķiet, inficē cilvēkus, lai gan ne tik daudz kā siekalas vai asinis, cilvēks joprojām ir pakļauts riskam kļūt par vienu no inficētajiem, ja netiek pareizi ārstēts.

Dēls, jeb, pirmais inficētais tika nosaukts pēc seruma, kas to visu sāka. Viņš ir GSD.1