“Šoreiz šī ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas.

-Ādams

Tad Kungs Dievs veidoja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības elpu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni. Kungs Dievs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to apkoptu un sargātu. Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem tu drīksti ēst, bet no atziņas koka par labu un ļaunu tu nedrīksti ēst, jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu noteikti mirsi.”

Tad Kungs Dievs sacīja: “Nav labi, ka cilvēks ir viens, es tam darīšu palīgu, kas tam der.” Tagad Kungs Dievs bija veidojis no zemes visus lauka zvērus un visus debesu putnus un atveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Un kā cilvēks nosauca katru dzīvo būtni, tāds bija tās vārds. Cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem un visiem lauka zvēriem. Bet Ādamam neatradās palīgs, kas tam derētu.

(Tu vari izlemt, vai tu tiešām esi radīts no Ādama ribas vai esi kas pavisam cits.)