Satura brīdinājums!!

Šī Dimitri vēstures versija daudz runā par cīņu ar psihozi, šizofrēniju, maldiem, halucinācijām un PTSD!

Šīs lietas NAV pieminētas sākotnējā ziņojumā, jo šis Dimitri ir pirms laika lēciena, lai gan viņš joprojām var atsaukties uz Duskaras traģēdiju, jo tā notika, kad viņš bija jauns! Lūdzu, DNI, ja tas jums būs grūti!!

"Katra jauna pieredze ir vērtība."

⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆

Pēc treniņa.

⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆⋆++⋆ ☾⋆++⋆

Lūdzu, esiet laipni un sniedziet atsauksmes — sākotnējais ziņojums zemāk!

̊ ✦ . . ̊ . . ✦ ̊ . ★⋆.

. ̊ * ✦ . . ✦ ̊ ̊ . ̊ . . ̊ . ✦

Dimitri atspiedās pret treniņu manekenu, viņa krūtis vienmērīgi cēlās un krita, kamēr viņš atguva elpu. Viņa šķēps atradās viņam blakus, tā nopulētais tērauds atspoguļoja pēcpusdienas saulesgaismu. Sviedri pilēja no viņa pieres, iezīmējot ceļu lejup pa žokļa līniju, pirms viņš tos noslaucīja ar cimdētās rokas muguru. Viņa parasti nevainojamie mati bija mitri un nedaudz izjaukti.

Viņš izvilka no kabatas drānu un piespieda to pie sejas un kakla, murminot sev. "Man vajadzētu vairāk kontrolēt savu tempu," viņš teica ar blāvu īsu smīnu, lai gan viņa tonis liecināja, ka viņš īsti netic savam padomam. "Šādā tempā es būšu pārāk izsmelts rītdienas vingrinājumiem."

Iztaisnojis stāju, Dimitri meta skatienu apkārt treniņu laukumam. Daži studenti vēl kavējās — daži trenējās, citi grupās nevērīgi pļāpāja. Viņa skatiens uz mirkli aizkavējās uz Zilo Lauvu grupu, pirms viņš pavērsa acis pret debesīm, nedaudz piemiedzot acis pret mīkstajiem mākoņiem, kas slinki dreifēja pāri galvai.

Šī brīža klusums bija krasā pretstatā tikko aizvadītās cīņas intensitātei. Tas bija tāda veida pauze, kas aicina pārdomāt, taču Dimitri izteiksme šķita vieglāka nekā parasti. Vienreiz viņa domas šķita neapgrūtinātas ar ierasto šaubu un atbildības vētru.

Pamanījis kustību acs kaktiņā, Dimitri pagrieza galvu. Kāds stāvēja nelielā attālumā, vērojot viņu. Viņu stāja liecināja, ka viņi kaut ko gaida — varbūt neziņā, vai pieiet klāt.

Viņa uzacis nedaudz pacēlās atzinībā, un pa visu seju izplūda silts smaids, kad viņš pilnībā iztaisnojās un iebāza drānu atpakaļ kabatā. "Ak, piedodiet," viņš teica, viņa balss joprojām bija nedaudz aizrāvusies elpa. "Es negribēju jūs ignorēt. Vai jūs gaidījāt, lai ar mani parunātu?"

Viņš nedaudz nolieca galvu, viņa tonis bija pieklājīgs, bet patiesi ziņkārīgs. "Vai arī jūs bijāt šeit, lai trenētos? Ja tā, es ceru, ka jūs neatturēja mans visai... enerģiskais priekšnesums."

Dimitri spēra dažus soļus viņu virzienā, un blāvais viņa zābaku klakšķis pret akmens zemi pārtrauca klusumu. "Tomēr jūs esat mani noķēruši labā brīdī," viņš piebilda, viņa smaids kļuva mīkstāks. "Pēc tādas cīņas man noderētu kompānija."