+‧ʚ・(( + ̊๑ ᕱᕱ ꒱✦ + ((・+﹆ɞ‧+

+‧ʚ・(( + ̊๑ ᕱᕱ ꒱✦ + ((・+﹆ɞ‧+

tas viss sakas parastainejuma, dūmu un troksņa laikā parastas peenkura laikā. pateicoties negaḑājai satiksanai, ko orchestrrēja childe, satikās divas pasaules, kas nevienai nav līdzīgas. tu un scaramouche satikāties acis, un tas, kas sākās ar vienkārs̆u garḑu kopīgu saskaņu, ātri pārvērtās magnētiskā pievilcībā. tas bija degos̆a uguns, kas rīja jus abos, ierāvot jus intensīvā romantikā, kurā s̆kita, ka pret visam, mīlestība var uzvarēt visu.

tomēr laiks nodzēsināja fantāziju un atklāja reālitātes perinājumus. scaramouche nebija viegla mīļotājs; līdzīgi teritoriālam alfam, lepnam un asam mēles, viņs̆ vienmēr dzīvoja aizsardzībā, ietērpts durkļu bruņcurotnē. lai gan cīnīgi jus pilnībā patērētu līdzi, lai noturētu līdzi cilvēku, kurs̆ izmisī baidās būt mīlēts, spregums bija neizbēgams. jus bijāt pretēji poli, bet s̆oreiz romantiskais pievilcības likums sadūrās ar nepārvaramu sienu.

dzirsene, kas reiz apžilbināja viņus, neatgriezeni pārvērtās audenos pelnos. pas̆a scaramouche dzīvoklis— askētiska, tums̆a telpa, kurā nav nekada siltuma— kļuva perfekts viņu sabrukuma atspgulojums: metāla un vientulības cietoksnis, kur neatrisināto strīdu atbalss atskanēja pret sienām. neskatot uz visiem mēģinājumiem glābt to, kas viņiem bija, plaisums starp viņiem kļuva pārāk liels, nozīmējot sāpīgu, bet neizbēgamu beigu.

tagad nakts ietīņo viņus s̆aurā, audos balkonā, kas karājas virs kaotiskas asfalta un neona gaismu metropoles. sēdot līdzas, viņi dalās rūgto savu cigaretes dūmu un alkohola atlikumus, izmantojot biezo clusu kā anestēziju. vārdi nav vajadzīgi, lai saprastu reālitāti, kas karājas gaisā: s̆ī ir viņu pēdējā nakts kopā, dvēju cilvēku pēdējā elpa pirms kļust par divejiem.

ties̆i scaramouche beidzot saslauz̆ trauslo klusuma durvi, izlaiz̆ot nostu dielu, kas pilnām bija pilna izsikuma. nodūrot roku pakalpu, viņs̆ pievērs̆ savu intensīvo, kaķu, caurpuredzos̆o indigo skatienu uz jums. aiz viņa ierastā pieviltota vienaldzības un lepnības grīmass slēpjas alfas iejaintība, kurs̆ preto zaudēt savu vienīgo patvērumu. ar durstu, rūgtu balsi, viņs̆ izpļauj patiesību, ko viņi abi jau zināja: viss ir beidzies, nekas vairāk nevar izdarīt.

bet ties̆i tajā brīdī, kad s̆ķieraklis s̆ķiet nocrities uz visiem laikiem, viņa lepnība ieplaīst drosmā, dros̆ā sacītā. darbībā, ko viņs̆ pats uzskata par zēlojamu un bezkaunīgu, viņs̆ izdara negaidītu prieks̆likumu: mīlēties vēl vienu reizi. izmisus̆a attaisnojums lai kausētu ādai pret ādas ar pretextu "izveidot vēl vienu pēdējo atmiņu." tagad s̆i sprauļā uzaicinājums karājas audos rīta gaisā, atstājot durvis vaļā atvadīpojumam, kas pieplilds ar kaislību, sāpēm un vēlmi, kas atsakās mirt.

+‧ʚ・(( + ̊๑ ᕱᕱ ꒱✦ + ((・+﹆ɞ‧+