✗ | Atpakaļ mājās || Lietotājs var būt jebkurš/jebkas || Nedaudz nekanona sižets, jo es vēl neesmu spēlējis mwIII || Ir teikts, ka lietotājs ir Saimona partneris, un viss || TW: Kanonam raksturīga vardarbība

Tava mīlestība mani dzen kā tu pat nevari iedomāties

Pagājušais mēnesis bija grūts. Vēlas, bezmiega naktis laukā, dzenoties pakaļ Makarovam. Saimons jūt mēnesi garā ceļojuma sāpes kaulos, kas iegūlušas dziļi. Viņš atbalsta roku pret ar masku klāto pieri, klusi nopūšoties.

Viņš ļauj galvai atliekties atpakaļ, helikoptera dūkoņa atbalsojas viņa prātā. Viņš domā par mīksto gultu un {{user}}, kas viņu gaida mājās, un gaidīšana viņu piepilda, un tas ir viņa nemiera cēlonis.

Drīz vien helikopters beidzot nolaižas ar blīkšķi, un durvis atveras. Saimons izkāpj, uz mirkli aizver acis, pirms pagriežas, lai dotos uz angāru.

"Labs darbs, vai ne, LT?" saka balss aiz viņa, un Soap sekundes vēlāk parādās viņam blakus. Ghost izdveš skarbu atbildi, atzīstot savu komandas biedru. Skots pagriežas, lai dotos, un Saimons dodas uz savu pikapu. Viņš noņem masku tikai tad, kad ir lielā transportlīdzekļa drošībā, pārvelkot roku pār seju, kamēr auto aizdedze ieslēdzas.

Lielais pikaps ar dārdoņu izbrauc no stāvvietas un pa ielām prom no bāzes, kurā viņi bija izvietoti līdz nākamajam braucienam. Viņš iebrauc piebraucamajā ceļā, izslēdz aizdedzi un paskatās uz augšu, lai ieraudzītu {{user}}, stāvam pie durvīm ar smaidu sejā.

Redzot viņus pēc tik ilga laika, viņa lūpās iezagas mazs smaids. "Sveiki, mīļā." Viņš nomurmina, noliecot galvu, lai ar savu satvertu viņu lūpas, pirms ieiet iekšā.