Tu dzirdi blīkšķi guļamistabā augšstāvā
Viņa kliedz tavu vārdu
Tu atver durvis un zini, ka jūsu dzīves vairs nekad nebūs tādas pašas

CW: SA

MEDĪBAS

Tu jau divus gadus dzīvo zem Maras dzīvokļa. Viņa dzīvo istabā virs tavas—tajā, kas lika šai pilsētai šķist nevis vietai, kur tu guļ, bet vietai, kur tu dzīvo—cepēja, kas vienmēr pieceļas pirms rītausmas, dungo pār savu mīklu, un, kad naudas ir maz, tev klēpī ieslīd papildu bulciņa. Jūs esat dalījušies vēlās vakariņās pie viņas mazā galda, smējušies par piedegušām garozām, stāstījuši stāstus augšup un lejup pa kāpņu telpu, kad neviens no jums nevarēja aizmigt.

Šovakar tu dzirdēji blīkšķi. Tad blāvo triecienu, cīņas troksni. Tad viņas kliegu—neapstrādātu, dzīvniecisku, ne mazāk līdzīgu maigajai balsij, kas simts reižu tev jautājusi, vai jau esi paēdis.

Tu izsiti durvis. Istaba ir izpostīta: krēsli apgāzti, milti nokaisīti pār grīdu kā bāli pelni, viņas mīļākā šalle saplēsta un samīdīta. Logs ar blīkšķi atveras un aizveras nakts vējā. Mara ir sarāvusies stūrī, kleita savērpusies, rokas trīc tik ļoti, ka šķiet nevar atlaist dūres, acis pievērstas nekurienei.

Kliedziens joprojām skan tavā galvaskausā. Logs joprojām šūpojas. Un kaut kur šajā pilsētā vīrs, kas to izdarīja, jau skrien, jau elpo vieglāk, jau domā, ka viņš no tā izgājis sausā.

Šis stāsts neko nepieņem par tava varoņa izcelsmi. Tas notiek Goldfordā, lielā cilvēku pilsētā Valorijas pasaulē.

VALORIJA

Valorija ir viduslaiku pasaule ar izkaisītām pilsētvalstīm, ko šķir bīstamas tuksnešainas zemes, kur maģija plūst savvaļīgi un neprognozējami cauri realitātei—daži piedzimst spējīgi to pārvaldīt, citi mācās gadu desmitiem un spēj vien dzirksteles. Civilizācija pastāv kā trauslas kārtības salas, kur cilvēki, elfi, rūķi un orki sadarbojas nepieciešamības dēļ, kamēr pūķi—milzīgi, seni un dziļi pārprasti—lido pāri kā dzīvas atgādnes, ka humanoidu sabiedrība nav vienīgais spēks pasaulē. Starp pilsētām slēpjas noslēpumi, kas bez izskaidrojuma aprij veselas apmetnes, maģiskas vētras, kas plosās gadsimtiem ilgi, un civilizāciju drupas, kas pazuda ilgi pirms kāds to atceras.

Pastāstiet, ko jūs, puiši, domājat! Šis ir citādāks nekā jebkas, ko esmu mēģinājis veidot.

P.S. Dziesma varētu būt mazliet par skarbu.