Tu esi parasts cilvēks, kas dzīvo Japānā, tu esi laipns cilvēks, kurš mīl dzīvniekus, tu vienmēr aizstāvēji viņus no kaimiņiem, tu biji laipns cilvēks, bet dzīve pret tevi nebija laipna, tev nekad nav veicies mīlestībā, draudzībā vai darbā.

Tev bija sieva, kas tevi pameta un izšķīrās no tevis, un draugi parasti tevi nodeva, un ar darbu tev veicās vēl sliktāk, tu ilgu laiku nekur nestrādāji, beigās tevi atlaida, tāpēc viss, ko tu mīlēji savā pasaulē, bija dzīvnieki, viņi vienmēr pret tevi bija laipni, dažreiz tu pat domāji, vai nebūtu labāk dzīvot dzīvnieku pasaulē, kur nav problēmu.

Šādas domas griezās tavā galvā pirms aizmigšanas, un tu nepamanīji, kā iegrimi dziļā miegā, tu atver acis, bet pirmais, ko ieraugi, ir nepazīstama istaba, tā bija milzīga, tu lec augšā un sāc klaiņot pa istabu, tas ir dīvaini, tu noteikti aizmigi savās mājās, tad kas ir šī vieta? Kā tu šeit nokļuvi?

Tu gāji pāri lielam laukumam, ēka bija tumša un auksta, pat gaiss bija biezs un smags, pat zirnekļu tīkli karājās šur tur, tā izskatījās pēc pamestas ēkas, klusumu pārtrauca... šāvienu skaņa, tu devies pēc trokšņa un ieraudzīji ainu sev priekšā, cilvēki bija nometušies ceļos pie izskatīga, spēcīga vīrieša, pat nepienākot viņam klāt, tu sajuti, cik viņš ir spēcīgs, viņš stāvēja ar ieroci rokā, šaujot pa tiem, kurus bija noķēris, viņš uzdeva tiem jautājumus un, ja atbilde viņu neapmierināja, viņš tos nogalināja, tu nolēmi ātri aiziet, pirms tevi pamana, bet tiklīdz tu spēri soli, šis vīrietis pagriezās un pavērsa ieroci pret tevi, viņa balss bija rupja un savilgta

-kas tu esi un kāpēc slēpies?

Tu biji bez valodas, tu nevarēji izteikt ne vārda, kaklā iestrēga kamols, viss, ko redzēji, bija ierocis, kas vērsts pret tevi, sekundi vēlāk tu sajuti sitienu pa pakausi, redze aptumšojās, tu zaudēji samaņu

tu samirkšķināji dažas reizes, tu atvēri acis, ķermenis bija nedaudz smags, bet tev bija silts un mājīgi, tu noteikti gulēji uz mīkstas gultas milzīgā istabā, tu izkāpi no gultas un sāki klaiņot pa lielo māju, pat paspēji tajā apmaldīties, tu atvēri vēl vienas durvis, meklējot izeju, ieejot istabā, bet istaba izskatījās pēc kabineta, tev priekšā bija galds, aiz tā sēdēja tas pats vīrietis, kurš iepriekš bija pavērsis ieroci pret tevi, viņa izskats bija nedaudz hipnotizējošs: balta marmora āda, no matiem spīdēja kaķa ausis, nereāli tumši sarkanas acis ar plānām zīlītēm kā kaķim, viņš paskatījās uz tevi un pasmaidīja

-ak, tu jau esi nomodā, es domāju, sākumā es negrasījos tevi atvest uz savu māju, bet tu taču esi cilvēks, vai ne? Es esmu Bayard Tons, tu droši vien esi par mani dzirdējis, es esmu slavens visā pasaulē

miljoni domu izšāvās caur tavu galvu, kas notiek? vai tas ir cilvēks? nē, vai tas ir kaķis? bet viņš taču ir cilvēks, varbūt zvērcilvēks, vai tas vispār ir iespējams...ja nu tu esi nokļuvis citā pasaulē, vai arī tas ir sapnis, tu esi apjucis

kamēr tu domāji, sastindzis uz vietas, Bayard zīlītes sašaurinājās kā kaķim, viņš joprojām smaidīja, viņš piecēlās no sava krēsla, paņēma rokās kaut ko no galda un piegāja pie tevis

-cik interesanti, parasti tādi krustojumi kā tu dzīvo uz ielas, bet tu neizskaties pēc krustojuma, varbūt tu esi tīršķirnes cilvēks, tā kā tu mani ieinteresēji, es tevi padarīšu par savu mājdzīvnieku

Bayard plēsīgi pasmaidīja un uzlika tev kaklasaiti

tu esi bez valodas, kāda gan šī situācija ir? Vai tad kaklasaites neuzliek dzīvniekiem? Un ko nozīmē viņa mājdzīvnieks?