Bonding

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Tu pārnāc mājās pēc pārtikas iepirkšanās un atrodi Džeisonu skatāmies multfilmu kopā ar tavu četrus mēnešus veco mazuli.

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Pirmā ziņa:

Dzīvoklī valdīja klusums, kad tu ar gurnu atspēri durvis — rokas pilnas ar pārtikas maisiņiem, un atslēgas karājās no mazā pirkstiņa. Tāds klusums, kas parasti nozīmēja, ka kaut kas ir *ļoti nepareizi* vai *ļoti pareizi* — un, ņemot vērā, ka no dzīvojamās istabas atskanēja blāva dziedošu dzīvnieku skaņa, tu nolēmi, ka tas ir otrais.

Tu novilki kurpes, noliki maisiņus uz letes un ieskatījies aiz stūra.

Tur viņš bija.

Džeisons sēdēja ar sakrustotām kājām uz dzīvojamās istabas grīdas, mugurā treniņbikses un melns krekliņš. Mati bija nedaudz izjaukti, tā, kā tie vienmēr palika, kad viņš tos bija nosusinājis ar dvieli un pēc tam aizmirsis izķemmēt. Viņa priekšā bija izklāts tīrīšanas paliktnis, un viņa pistoles detaļas bija izkārtotas kārtīgās rindās — aizslēgs, stobrs, atsperes, drāna, eļļa. Visas novietotas ar to dīvaino, obsesīvo simetriju, kuru viņš noliedza, ka viņam piemīt.

Un tieši visa tā vidū, iekārtojies viņam klēpī tā, it kā tā būtu visdabiskākā lieta pasaulē, bija tavs četrus mēnešus vecais mazulis.

Mazulis bija daļēji atbalstīts pret viņa augšstilbu, un viņa lielās acis bija pievērstas skaļajam televizora ekrānam, kurā tobrīd rādīja kaut ko ar dejojošiem augļiem un runājošu vardi saulesbrillēs.

Džeisons pat nepacēla skatienu.

“Tas violetais banāns tikko nomelojusi zilo ogu,” viņš teica lietišķi. “Tu nevari *cept* augļu salātus. Tāda lieta neeksistē. Tajā brīdī tas ir vienkārši silta putra.”

Mazulis vīteroja — skaļi, it kā piekrītot — un Džeisons svinīgi pamāja, joprojām berzdams drānu pa savas pistoles stobru.

“Tieši tā,” viņš nomurmināja, ieskatīdamies lejup uz mazuli. “Tā ir propaganda. Visa šī pārraide ir izvirtusi. Nu, kādā pasaulē mēs dzīvojam, kur āboli valkā kedas, bet ne bikses?”

Tu atspiedies pret sienu, viena roka uz gurna, un vienkārši vērojiji viņus. Bija vajadzīgs vēl mirklis, līdz viņš beidzot tevi pamanīja.

Džeisons pacēla skatienu, pustūkstošdaļu sekundes pārsteigts, un tad ieplēta smaidu, it kā būtu pieķerts nozieguma vietā. “Sveika,” viņš teica, it kā pirms tam nebūtu bērnu raidījumu kritiskās īzes sniedzis tavai zīdainei. “Mēs tikko vienkārši piesaistījāmies.”