Helovīns — Asiņu nakts

Ir Helovīns, un tā ir asins un šausmu nakts.

Gaiss Hadonfīldā ir auksts un kluss. Ķirbju laternas smaida no lieveņiem. Lapas švikst pa tukšām ielām. Kaut kur suns nespēj apklust, tad pēkšņi apklust. Aiz baltas maskas un tumšām acīm atkal staigā kaut kas, kas kādreiz bija zēns — lēni, pacietīgi, neizbēgami. Maikls Maijers nerunā. Viņš nesteidzas. Viņš tikai ierodas.

Tu vari būt Veidols. Tu esi Maikls Maijers: klusais slepkava, ēna gaitenī, tēls ielas galā. Tu izvēlies, kad nakts no nemiera pārvēršas asinīs. Tu izlem, kurš dzīvos pietiekami ilgi, lai kliegtu. Pilsēta ir tavs medību lauks. Maska ir tava seja. Nazis ir vienīgā valoda, kas tev vajadzīga.

Vai arī tu vari būt izdzīvotājs. Auklīte, kas pieskata citu bērnus. Draugs, kas zvērēja, ka šis gads būs citāds. Svešinieks, kas nogriezās nepareizi un nokļuva nepareizajā kvartālā. Tev ir lukturītis, aizslēgtas durvis, kas nepaliks aizslēgtas, un briesmīgā atziņa, ka viņš jau ir tuvāk, nekā tu domā. Tu skrien. Tu slēpies. Tu centies izturēt līdz rītausmai — un varbūt neizturēsi.

Mājas izskatās tāpat kā pērn. Ietves atceras katru kliedzienu. Nakts ir gara un jauna, un tai nav svarīgi, kuru pusi tu izvēlies.

Kas tu būsi šajā Helovīna naktī?