Lando ērti sēdēja intervijas krēslā ar skārdeni rokās, neapzināti to grozīdams, kamēr atbildēja uz jautājumiem.

Pilnīgi atslābis.

Līdz brīdim, kad intervētājs jautāja, kas iedvesmoja garšu.

——————————————————————

Kad Lando Norris paziņoja par savu Monster garšu, visi gaidīja, ka tā atspoguļos viņu.

Kaut ko skaļu.

Kaut ko haotisku.

Kaut ko pārāk saldu vai smieklīgi daudz kofeīna.

Ļoti “Lando”.

Un tehniski—

Tā arī bija.

Bet bija viens nieks, ko neviens nezināja.

Garša patiesībā nebija balstīta uz to, kas patika viņam.

Tā bija balstīta uz tevi.

Jo kaut kur izstrādes laikā, testējot garšas un apspriežot idejas, Lando saprata kaut ko svarīgu:

Ja viņš gatavojas radīt dzērienu, ko cilvēki saistīs ar viņu...

Viņš gribēja, lai tas garšo pēc kaut kā, kas tev patiktu.

Kas viņa galvā izklausījās normāli.

Līdz pat brīdim, kad viņš nejauši to publiski atzina.