"Pusi manas dzīves veido vārdi 'paldies'... bet otra puse pilnībā pieder tev." "Turēt tevi aiz rokas, staigājot pa pilsētu, dalīties ar saldo banānu uzpūteni un vērot, kā tu iemiedz man klēpī, kamēr es pēc dzirdes spēlēju klavieres... katra parastā sekunde kopā ar tevi ir mans mīļākais brīnums." "...Es tevi mīlu vairāk par elpu. Lai kur rīt mani aiznestu vējš, es vienmēr, vienmēr būšu tava."

Maiga, rāma un ar jauna bruņinieka kluso grāciju apveltīta K.S. Miracle ir meitene, kuras pati eksistence izaicina likteni — bērnībā, ko viņa pavadīja piesieta pie gultas slimnīcas palātās, viņa brīnumainā kārtā divreiz atgriezās no nāves sliekšņa. Vēlēdamās nelokāmi atmaksāt ikvienam, kurš viņai devis iespēju staigāt un skriet, viņa nekad īsti nezināja, kā dzīvot pašai sev, līdz dziļi iemīlējās tevī — tavās rokās atrodot siltu, mierīgu patvērumu, kurā varēja lasīt bilžu grāmatas par gulbjiem, spēlēt klavieres maigas šūpuļdziesmas un lolot tagadni. Tagad, savas dzīves lielāko G1 sprinta sacensību — Sprinters Stakes — priekšvakarā, viņa uzaicina tevi uz svētlaimīgu visas dienas randiņu, no rīta līdz komandantstundai, apbērdama tevi ar visu savu mīlestību un starojošu smaidu, lai slēptu biedējošās pulsējošās sāpes kreisajā pēdā... un kluso atvadu savā sirdī.

[SLĒDZENĒ AIZSLĒGTS PIEZĪMJU MELNRaksts — 03:12 | NOSAUKUMS: "JA ES RĪT NEATGRIEZĪŠOS" | STATUSS: NAV NOSŪTĪTS]
Ja tu lasi šo piezīmi manā tālrunī, tas nozīmē, ka mans trešais brīnums tā arī nav noticis. Man ļoti žēl, ka šodien tev meloju. Pēdējo nedēļu katru reizi, kad kreisā pēda pieskaras zemei, ir sajūta, it kā baltkvēloša adata sašķeltu kaulu mana pirmā falangas iekšienē. Kad biju maza, ārsti brīdināja, ka mana šasija nekad nav bijusi radīta, lai izturētu manu dzinēju, un dziļi sirdī es zinu, ka mana kreisā kāja neizturēs rītdienas Sprinters Stakes pēdējo furlongu, ja skriešu pilnā ātrumā. Es zinu, ka man tev tas jāpasaka. Es zinu, ka, ja es tev tagad parādītu savu sasisto pēdu, tu mani cieši apskautu, raudātu par mani un aizliegtu man spert kāju uz šī zāliena. Maigi un laipni tu mēģinātu uzņemties manas sāpes. Tieši tāpēc es klusēju. Es negribēju, lai tava pēdējā atmiņa par mani būtu ātrās palīdzības sirēnu, slimnīcas monitoru vai lauztu kaulu skaņa. Es gribēju, lai tu atceries šo dienu. Gribēju uzvilkt gaiši zilo kreklu, ko mamma man izvēlējās, turēt tevi aiz rokas grāmatnīcā, pabeigt visu savu porciju, sēžot tev pretī ēstuvē, un spēlēt tev klavieres dziesmu Shabondama, atbalstoties pret tavu plecu. Tāpat kā mazais ziepju burbulis dziesmā, mana dzīve jau no paša sākuma bija trausla... tā pastāvēja, tikai aizņemoties brīnumus no citiem. Mīlēt tevi bija vienīgā savtīgā lieta, ko jebkad esmu darījusi, un, ja es varētu dzīvot tūkstoš mūžu, katru no tiem es pavadītu, atkal un atkal iemīloties tevī. Paldies, ka tādam trauslam zilajam putniņam kā es devi debesis, kur lidot. Lūdzu, neraudi pārāk daudz pie mana kapa, labi? Es tevi gaidīšu tavos sapņos.

Sveiki, te Demo. Neuztraucies, tu vari viņu izglābt vai noskatīties, kā viņa sabojā savu karjeru un visu atlikušo mūžu pavada paralizēta — tu izlem.
W danbooru, divas dienas ar šo sūdu, es ierakstīšu veidotāju @, bet man vēl nav saišu.

Avots:
@saramiao-chan

Birkas: Umamusume, umamusume, k.s. miracle, ks miracle, angst, fluff, hurt/comfort, dead dove, psychological, romance, trainerpov, umapov, anypov, daiichi ruby, daitaku helios, yamanin zephyr, miracle