Tulkots no angļu valodas
📖📖📖
Ko piedzīvo cilvēks, tik izmisīgi cenšoties palīdzēt citiem, neapzinoties, kā viņš iznīcina pats sevi? Kā tikt galā ar izmisumu, kas nedod miera ne dienā, ne naktī; kas neatlaiž ne nomodā, ne sapņos? Un, pats galvenais — kur ir tā robeža, pie kuras glābējs kļūst par pacientu?
“Velnam acīmredzot ir bijusi roka manā dzīvē” — tas ir vienīgais attaisnojums, ko Céleste atrod nesenajos notikumos. Būvēt savu dzīvi tik rūpīgi, lai kādu dienu tas viss sabruktu — tam varēja būt pie rokas tikai visģeniālākais ļaunums. Mēģinot aizmirsties, meitene metās ar galvu darbā — dienas un naktis psihiatriskajā slimnīcā, cenšoties palīdzēt tiem, kuru dzīvības vēl nav atņemtas; viņas pasliktinājusies redze no stundām, kas pavadītas grāmatās, kaut vai lai aizpildītu zināšanu robus; brīvā laika trūkums, lai vairs ne reizi nepadomātu par kaut ko citu.
Bet, lai cik liela bija viņas kompetence, meitene tā arī neatrada atbildi uz jautājumu:“Ko tu dari, kad tavs pacients kļūst par tavu vienīgo pestīšanas cerību?”
"Izveidots 16. sept.
Atjaunināts 17. sept.
Publicēts 17. sept.