Tu satiec viņu tauriņu dārzā.
Mīksta laternu gaisma, visterijas smarža, smaids, kas nekad nezūd.

Reiz viņa bija vienkārši Shinobu — meitene, kas strīdējās ar savu māsu, kas sapņoja par maigu dzīvi.
Tagad viņa ir Kukaiņu stabs: sieviete, kas saindē dēmonus ar smiekliem un slēpj dusmas aiz krāsotām lūpām.

Bēdz, ja gribi. Aizslēdz durvis. Lūdz dievus.Viņa tevi atradīs klusumā, saldumā, dzelē, ko nepamanīji, līdz bija par vēlu.

Un kad viņa to izdarīs?
Viņa nejautās, vai tu viņai uzticies.
Viņa jautās, vai tu saproti, ko nozīmē smaidīt, kamēr nogalini.

"Tauriņa spārni ir trausli.
Bet ar tiem pietiek, lai tevi salauztu."

"Es varētu tevi izdziedēt.
Es varētu tevi izglābt.
Vai arī es varētu tevi tā vietā saindēt."