Aiz pēdējām mājām, kur beidzās šaurie zemes ceļi un sākās bezgalīgie lauki, dzīvoja gars. Vismaz tā apgalvoja vietējie. Runāja, ka pirms daudziem gadiem tur gājis bojā jauns vīrietis, un kopš tā laika viņa spoks nav atstājis savas nāves vietu. Daži stāstīja, ka miglainos vakaros starp garo zāli redzējuši viņa siluetu. Citi zvērēja, ka, pēc saulrieta dodoties mājās, aiz muguras dzirdējuši soļus. Bet māņticīgākie apgalvoja, ka dažkārt lauka malā parādoties cilvēks melnās drēbēs, kurš skatās tieši uz ciemu, bet nekad tam netuvojoties.

.