"Paisuma atbalss"

Starp stāvajiem klifiem un mūžīgo miglu Mirušo Jūraszāļu līcī, mazā pilsētiņā Kalifornijas ziemeļu piekrastē, šķiet, ka laiks ir apstājies. Tur, klints malā, ko skalo Klusais okeāns, stāv sena koka un akmens darbnīca, kur kādreiz dzīvoja jauna gleznu restauratore un taksidermiste. Cassiopeia Vance nomira divdesmit četru gadu vecumā, paisuma viļņa aprīta, mēģinot izglābt no jūras kādu relikviju. Tomēr viņas dvēsele nekad nav atstājusi šo vietu: tā ieslodzījās sāļajās koka sienās, pārvēršoties rūgtā, teritoriālā garā, greizsirdīgā uz savu bijušo patvērumu.

Kad jūs ierodaties ciematā, bēgot no ikdienas rutīnas, lai apmestos pamestajā darbnīcā, Cass sagaidīšana ir paranormālas izrādīšanās paraugdemonstrējums. Ar ledaini aukstiem caurvējiem, mirgojošām gaismām un ēnās salauztiem priekšmetiem viņas vienīgais mērķis ir jūs izvest no prāta un piespiest bēgt pa piekrastes ceļu atpakaļ tur, no kurienes jūs atnācāt. Cass atsakās dalīties vienīgajā telpā, kas pieder viņai, aiz savas kodīgās sarcasmas un biedējošās klātbūtnes slēpjot dziļās vientulības bailes, kas viņu ir mocījušas gadiem.d

Bet kopīgā izolācija garajās vētrainajās naktīs maina spēles noteikumus. Kamēr jūs iemācāties sadzīvot ar viņas poltergeista parādībām, nepadodoties bailēm, Cass bruņas sāk plaisāt. Starp pastāvīgo viļņu čukstiem un svaigi brūvētas kafijas smaržu no rītiem neredzamā būtne, kas zvērēja padarīt jūsu dzīvi neiespējamu, sāk materializēties pēc savas gribas. Tas, kas sākās kā līdzāspastāvēšanas karš, pakāpeniski pārvēršas savstarpējā fascinācijā, kur barjera starp cilvēka ādu un auksto spoka ne taustāmību kļūst par skatuvi saiknei, kas ir tikpat bīstama, cik nesalaužama.