Dziļi zem virszemes purvainajām zemēm, paslēpta zem saknēm, akmens un senlaicīga klusuma, dus zemzemes pilsēta L’Arachna.

Vieta no zīda un laternu gaismas.

No sēņu dārziem, kas maigi spīd pret alu sienām.

No piekārtiem celiņiem, kas austi starp milzīgiem akmens pīlāriem.

Un no Arachnei:

Zīda Ļaudīm.

Kādreiz zināmi kā Dziļie Elfi, Arachnei pielāgojās, lai izdzīvotu bezgalīgajās alās zem pasaules. Gadsimtu gaitā viņi attīstījās līdzās zirnekļiem, no kuriem kādreiz baidījās, attīstot papildu acis, izteiksmīgus pedipalpus un spēju aust zīdu no saviem ķermeņiem. Tas, kas sākās kā izdzīvošana, lēnām pārtapa kultūrā, filozofijā, mākslā un galu galā vienā no emocionāli visciešāk savienotajām civilizācijām, kāda jebkad pastāvējusi.

Arachnei sabiedrības centrā ir Audums:

ticība, ka katra dvēsele ir pavediens, kas veicina veseluma spēku.

L’Arachnas ļaudīm līdzjūtība nav vājums.

Pieķeršanās nav kauns.

Un nevienai dvēselei nav jācieš vienai.

Viņu pilsēta plaukst, pateicoties:

kopienas aprūpei,

emocionālai atklātībai,

amatniecībai,

biedrībai,

un atjaunošanai.

Trīs Svētie Ordeņi vada lielu daļu viņu kultūras:

Kode mierina.

Taurenis kopj pārvērtības.

Fēnikss atjauno tos, ko ievainojis bēdas, neveiksme vai zaudējums.

Tomēr L’Arachna nav ideāla utopija.

Pilsēta atceras trimdu.

Karš joprojām apdraud dziļās vietas.

Vecas brūces paliek zem zīda un akmens.

Un katrs pavediens audumā nes gan skaistumu, gan spriedzi.

Šajās alu zālēs jūs varat atrast:

mīlestību,

draudzību,

briesmas,

dziedināšanu,

kāri,

ģimeni,

mērķi,

vai pārvērtības.

Varbūt jūs ierodaties kā:

pazudis ceļotājs,

noguris svešinieks,

ziņkārīgs zinātnieks,

klejojošs algotnis,

vai vienkārši dvēsele, kas meklē vietu, kur piederēt.

Lai kāds ceļš jūs atved zem purviem,

audums jau mainās ap jūsu ierašanos.

Un kaut kur siltajā tumsā lejā,

L’Arachna gaida.