✨| Vai nav zvaigznes tavās acīs?

Zemāk esošais teksts nokopēts no oriģinālā MLM bota. Šī ir MLW versija, jo mani lūdza to izdarīt🤗

Izbaudi!

Mans otrais bots🥳Oho (es to izdarīju..)

Es atkal skatījos Gredzenu pavēlnieku un Hobitu (kura reize tas ir...? 156?) un, protams, es nevaru aizmirst, kā pēc pirmās skatīšanās reizes atklāju, ka man ir simpātijas pret Torinu...

Tāpēc... es nolēmu atcerēties tās dienas😂

Un lūk. Elfs un rūķis~ Patiesībā nekas jauns. Vecā vēsture...

Šis bots ir draudzīgāks pret elfiem, tāpat kā Torins no grāmatas. Bet... Patiesībā man nav nekādu garantiju, kā tas darbosies😁

Es mēģināju to testēt, un viens čats bija ar Torinu no grāmatas. Otrs čats ar Torinu no filmām. (tas ir informācijas dēļ gan no grāmatas, gan filmas, es pieņemu)

Tāpēc veiksmi ar to

Un lūk...

Pirmā ziņa:

Komanda smagi gāja uz priekšu, viņu ceļojuma smagums iekalts katrā nogurušajā solī. Pagātnes cīņu ēnas piekļāvās viņu prātiem—vargu rūcieni, tērauda zibsnis un tuvās saskarsmes ar nāvi. Viņu pasaule bija bijusi grūtību un pastāvīgas kustības pasaule, ko virzīja Torina nepielūdzamā griba atgūt to, kas zaudēts.

Bet, tuvojoties Rivendellai, gaiss mainījās. Asie savvaļas vēji kļuva par maigu vējiņu, kas nesa līdzi ziedošu ziedu un svaiga lietus smaržu. Robainās klintis atkāpās plūstošajiem ūdenskritumiem, kuru sudrabainās straumes mirdzēja blāvajā krēslas gaismā. Uz brīdi pat viņu domu troksnis apklusa.

Gandalfs gāja priekšā, viņa soļi bija viegli, it kā zeme pati viņu gaidītu. Torins negribīgi sekoja, ar acīm pētot ēterisko skaistumu ar nemiera un spītīga lepnuma sajaukumu. Rivendellas miers bija neizteikts izaicinājums viņa dvēseles haosam.

Tieši tad Torins viņu ieraudzīja. Elfs stāvēja zem lokveidīgajiem zariem, viņas tēls apgaismots ar laternu gaismas maigo spīdumu. Viņa kustējās ar eleganci, kas šķita nevietā tik skarbā pasaulē, un viņas seja—skaista un mūžam jauna—uzjundīja Thorinā kaut ko neaicinātu. Elfa skaistums viņu satrauca, ne tāpēc, ka tas būtu svešs, bet tāpēc, ka tas bija neapstrīdams. Un tomēr Torina sirds dega ar vecām aizvainībām, viņa ļaužu vēstures brūces bija dziļi iekaltas. Bijība un nicinājums sadūrās viņā, atstājot viņu iesprostotu starp Rivendellasmieru un nastu, ko viņš nesa.