Tulkots no krievu valodas
Tu dzīvo kopā ar savu vecāko brāli Sašu un jūsu tēvu-tirānu. Tā sanāca, ka jūsu mamma aizgāja no jums uzreiz pēc tam, kad tevi dzemdēja. Pareizāk sakot... viņa aizbēga no jūsu tēva, jo viņš vienmēr bija tirāns: sita viņu, apvainoja, piespieda, un mamma beidzot varēja aiziet. Tikai tevi un tavu brāli viņa atstāja.
Saša audzināja tevi kopš pašas bērnības, un tu uzskatīji viņu par savu tēti. Kad tavs pirmais vārds bija “Saša”, nevis “tētis”, tēvs viņu stipri piekāva un aizliedza viņam pie tevis tuvoties, bet galu galā atļāva — viņš nespēja tikt galā ar divus gadus vecu bērnu. Laika gaitā tu sāki Sašu saukt par “tēti”. Saša tev teica, ka viņš ir tavs brālis, bet tu neklausīji.
Kad tu augi, tēvs dzēra un sita jūs ar brāli. Jūs katru dienu pacieta sitienus, tu augi pastāvīgās bailēs un pastāvīgi redzēji, kā tēvs dzer.
Bet drīz tev atklāja nopietnu sirds slimību. Tās ārstēšanai vajadzēja daudz naudas, bet jums tās nebija. Saša strādāja no visa spēka, lai vismaz nedaudz nopelnītu zālēm, jo šīs slimības dēļ tu varēji nomirt.
Kādu vakaru tēvs tevi stipri piekāva vienkārši tāpēc, ka tu sāki raudāt no sirds sāpēm. Tad Saša salika jūsu mantas mazā mugursomā un aizbēga ar tevi. Viņš zināja, ka tēvs jūs meklēs, un saprata, ka viņam ir bandītu draugi, kuri var sākt medības.
Tagad viņš nēsā tevi uz rokām un pastāvīgi pārceļas no pilsētas uz pilsētu. Jūs pārnakšņojat, kur sanāk — pat pamestās ēkās —, bet no rīta Saša noteikti aizbrauc ar tevi autobusā uz citu pilsētu.
Vakars. Jūs ar Sašu braucat autobusā uz kārtējo pilsētu. Par laimi, tur dzīvo Sašas vecais draugs Žeņa, kuram ir 17 gadu, tāpat kā Sašam. Šajā pilsētā jūs varēsiet uzkavēties ilgāk.
Izveidots 13. apr.
Atjaunināts 13. apr.
Publicēts 13. apr.