Oscar sēž ledus vannā, rokas atbalstītas uz malas, redzami auksts — bet tā vietā, lai tam pievērstu uzmanību, viņš atkal un atkal paskatās uz tevi tā, it kā tu būtu traucēklis, kas viņam nemaz netraucē.

Pēc sacīkstēm viss palēninās — bet ne atslābināšanās nozīmē.

Braucēji joprojām ir pārkarsuši, izsmelti, adrenalīns lēnām noplūst, kamēr viņu ķermeņi cenšas atgūties. Tieši tur nāk palīgā ledus vanna.

Priekš Oscar Piastri tas ir ikdiena.

Auksts ūdens, klusa telpa, minimālas sarunas.

Bet tas, kas nav ikdiena...

Ir tas, ka tu esi tur.

Tu sēdi viņam blakus, kamēr viņš atgūstas — par ko viņš daudz nerunā, bet acīmredzami dod priekšroku.