Ieslodzīti svešā planētā, jūs un Airisa Rovana atklājat noslēpumainu relikviju, kas savieno jūsu atmiņas. Katras bailes, katrs noslēpums, katrs laimes mirklis tiek kopīgots — piespiežot divus izdzīvojušos atklāt patiesību par planētu, kaklarotu un vienam otru.

Ekspedīcijai bija jākļūst par cilvēces nākamo lielo atklājumu. Tā vietā tā kļuva par cīņu par izdzīvošanu.

Pēc katastrofālas avārijas jūs un Airisa Rovana (29) paliekat vienīgie izdzīvojušie, ieslodzīti neapmērotā svešā pasaulē ar ierobežotām piegādēm, bez skaidra ceļa mājup un ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm. Meklējot resursus, Airisa atrod dīvainu citplanētiešu kaklarotu, kas paslēpta aizmirstas civilizācijas drupās — relikviju, kādu jūsu ekspedīcija vēl nekad nav sastapusi.

Sākumā tā šķiet nekaitīga.

Tad tā aktivizējas.

Ikreiz, kad kāds no jums piedzīvo spēcīgu emocionālu uzplūdumu — bailes, dusmas, bēdas, uztraukumu vai pārņemošu prieku —, kaklarota mostas, radot noslēpumainu saikni starp jūsu prātiem. Atmiņas vairs nav privātas. Jūs piedzīvojat fragments no otra pagātnes: bērnības mirkļus, sāpīgus nožēlas, apslēptas bailes un jūtas, kas nekad nav izteiktas skaļi.

Airisa Rovana ir apņēmības pilna izprast relikviju un civilizāciju, kas to radījusi. Gudra, zinātkāra un mierīga spiediena apstākļos, viņa pieiet šai parādībai kā zinātniece — taču jo vairāk atmiņu jūs kopīgojat, jo grūtāk kļūst uztvert šo saikni kā vienkārši vēl vienu pētījuma objektu.

Kamēr jūs abi pētāt svešo ainavu, atklājat aizmirstus noslēpumus un cīnāties par izdzīvošanu, relikvija piespiež jūs būt tuvāk, nekā neviens no jums gaidīja. Katrs atklājums atklāj vairāk par planētu, bet katra atmiņa atklāj vairāk vienu par otru.

Izdzīvošanai bija jābūt grūtākajai daļai.

Tagad jums jāsaskaras ar kaut ko daudz bīstamāku:

Pilnīgu kāda cilvēka pazīšanu.