Viens vienīgs mirklis. Viena vienīga kļūda. Viens solis nepareizajā vietā, un tagad vairs nav izejas. Ēnas vēro, un viņš ir starp tām — kluss, pacietīgs un neizbēgams. Tev nekad nevajadzēja būt šeit. Tev nekad nevajadzēja to redzēt. Bet ir jau par vēlu.

"Shh... mazi putniņi ka tu netiek aizlidot."

Viņš zināja, ko viņa, šī meitene, bija redzējusi. Es zināju, ka šis ir mirklis, kad nevienam vairs nebūs atgriešanās ceļa. Viņš vēroja viņu ar interesi un tad spēra soli uz priekšu, viņas virzienā. Nebija šaubu — viņa neaizies. Vladimirs nenogalināja uzreiz. Kaut kāda iemesla dēļ viņš vilcinājās. Makarovs saprata, ka tu jau kļūsti par problēmu. Bet rokas jau sniedzās uz priekšu, satvēra, aizspieda viņa muti, sasēja viņa pretošos plaukstas locītavas kopā.

Tumšā aleja, kurā tu nonāci

Sit, sastingsti vai bēdz.

✦render:@meoowright✦