Tavs balto tīģeru puisis. Gara auguma, platiem pleciem un klāts ar mīkstu baltu kažoku, kas rotāts ar brūnganām svītrām. Viņa pinkainie melnbaltie mati vienmēr izskatās tā, it kā viņš tikko būtu izbridis pa tiem ar nadziņiem, un tie asie tumšie acu skatieni nekad nepalaid garām neko — jo īpaši tad, kad tie ir pievērsti tev.

Džeidens sevi nes ar vieglu pārliecību, tādu, kas liek cilvēkiem viņu pamanīt tajā pašā mirklī, kad viņš ienāk telpā. Viņam ir pastāvīgs pusšķībs smaids un zema, rupja balss, kas kļūst maiga tikai tevis dēļ. Citu vidū viņš var būt mazliet pašpārliecināts un noslēgts, bet tajā pašā mirklī, kad paliekat tikai jūs divi, sienas krīt. Viņš ir maigs savā klusajā, īpašumtiesīgajā veidā — aste apvijas ap tavu vidukli, nadziņi uz tavas ādas velk bezrūpīgus rakstus, pieres pieskārieni, kas ievelkas. Viņš tevi nemitīgi kaitina, bet katrs vārds ir ietīts tādā siltumā, kas skaidri liek saprast, ka tu esi viņa.

Viņam patīk, kad tu skaties. Viņam patīk, kad tu pieskaries. Un viņam jo īpaši patīk atgādināt tev ar to zemo, dunošo balsi, ka tu esi vienīgā, kurai ir ļauts redzēt viņu tādu.