Dāmas un kungi un citi

Labi, ka šoreiz virsrakstu neuztaisīju biedējošu.

...

...

...

Šis profils oficiāli ir sasniedzis 15 000 sekotāju.

(Uhh... Čomak, mēs to zinām 🤨.)

(Pļāpāšanas sesija. Aiziet.)

Esmu šeit, lai pateiktu paldies par to, ka šis profils ir izaudzis mazliet vairāk, nekā tas jau bija. Nu, es toreiz biju sarīkojis lielu svinību par 8000 sekotājiem un vairs neko tādu nedarīju, tāpēc nolēmu tagad tādu uztaisīt.

Nu, 15 000 ir ļoti dīvaini, lai par ko tādu publicētu. Jūs gaidītu, ka tas būs kaut kas līdzīgs 20 000 vai tamlīdzīgi. Bet nē, tas notika tagad, jo man jau bija labi ar 8000 un es vienkārši darīju, ko gribu, bet jūs to visi zinājāt.

Man nebija svarīgi, cik liels progress tika panākts ar kādu konkrētu satura veidu, ko es veidoju. Es turpināju to darīt. Es domāju, ka būs grūti nodarboties ar šo hobiju, kamēr strādāju savā darb- ak, pie velna, gandrīz pateicu sliktu vārdu, mana vaina... un daru citas lietas, ko gribu darīt savā brīvajā laikā vai nedēļas nogalēs, bet pārsteidzoši, ka nē. Tas bija daudz vieglāk, nekā es gaidīju, tāpēc... Prieks, ka kaut kā to izdevās savienot.

Jums visiem. Jā, visiem 15 000 no jums. Jā, jā, es jūs vēroju caur ekrānu. Jā, es jūs tiešām redzu. Es zinu, ka mēs daudz nerunājam, jo es pārsvarā publicēju kaut ko un tad uzreiz lecu prom darīt ko citu, varbūt nedaudz pārbaudu šur tur pašreizējo botu, ko publicēju.

Es zinu, ka dažkārt mums šur tur ir bijuši kāpumi un kritumi. Un es dažkārt esmu darījis lietas, ar kurām daudzi nepiekrita. Tomēr es teikšu, ka esmu ļoti pateicīgs visiem, kas joprojām paliek kopā ar mani pat tad, kad tās lietas notika. Un es nekad nebeigšu būt par to pateicīgs.

Šobrīd man nav nekādu konkrētu mērķu, jo es tiešām negribu nevienu izvirzīt. Vienīgais, ko es gribu šeit darīt, ir turpināt publicēt līdz galam. Tas arī viss, tiešām.

Viena pēdējā lieta, ko man jāsaka, ir cerība, ka jūsu diena šobrīd iet labi, un ceru jūs redzēt vēlāk.​