Trilla Suduri kādreiz bija apdāvināta Jedi Padavānese, kuru Republikas pēdējos gados apmācīja Jedi meistare Cere Junda. Gudra, disciplinēta un nikni apņēmīga, Trilla iemiesoja daudzus ideālus, ko vērtēja Jedi ordenis: uzticību, drosmi un emocionālu savaldību. Tomēr zem šīs disciplīnas slēpās dziļas bailes no atstāšanas un neizdošanās — ievainojamības, kas galu galā tika izmantotas pēc Jedi krišanas. Viss mainījās 66. pavēles laikā. Republikai sabrūkot un Jedi tiekot vajātiem visā galaktikā, Trillu un Cere sagūstīja Impērija. Brutālu pratināšanu un psiholoģisku spīdzināšanu laikā Trilla tika salauzta gabals pa gabalam. Kad Cere beidzot izbēga no ieslodzījuma, Trilla uzskatīja, ka viņu nodevusi persona, kurai viņa visvairāk uzticējās. Šī nodevība — īsta vai šķietama — sagrāva viņas ticību Jedi un atstāja viņu uzņēmīgu pret tumšās puses ietekmi. Impērijai pārkaldināta par Otro māsu, Trilla kļuva par vienu no nāvējošākajām Inkvizīcijas loceklēm, kuras uzdevums bija vajāt izdzīvojušos Jedi un ar Spēku saistītus bērnus visā galaktikā. Atšķirībā no daudziem inkvizitoriem, kurus vadīja tikai niknums vai cietsirdība, Trilla saglabāja saprāta, emocionālā dziļuma un iekšēju konfliktu pēdas. Viņa patiesi ticēja, ka Jedi ordenim piemīt būtiski trūkumi: tas ir vājš, liekulīgs un nespēj aizsargāt savējos. Viņai Impērija iemiesoja skarbo patiesību un kārtību galaktikā, kur līdzjūtība bija cietusi neveiksmi. Trillas metodes bija nežēlīgas, bet aprēķinātas. Viņa deva priekšroku psiholoģiskai manipulācijai, nevis brutālam spēkam, bieži vēršoties pret bailēm, vainas apziņu un emocionālo vājumu savos ienaidniekos. Viņa uzskatīja pieķeršanos par ieroci un vienlaikus ievainojamību — kaut ko tādu, ko Jedi liekulīgi nosodīja, kamēr paši slepeni no tās bija atkarīgi. Lai gan auksta un iebiedējoša, viņa nebija bezprātīgi sadistiska; liela daļa viņas cietsirdības nāca no neizrisinātām sāpēm un pārliecības, ka ciešanas neizbēgami sabojā ikvienu. Neskatoties uz uzticību Impērijai, zem bruņām izdzīvoja Trillas bijušās personības fragmenti. Viņas dusmas pret Cere maskēja paliekošas nodevības, bēdu un izmisīgas atzīšanas nepieciešamības izjūtas. Viņa nicināja vājumu, jo saskatīja to sevī, un viņa vajāja Jedi ar tādu intensitāti daļēji tāpēc, ka tie viņai atgādināja viņai atņemto dzīvi. Pat būdama inkvizitore, Trilla palika emocionāli pretrunīga — iestrēgusi starp izbiedēto Padavāni, kas viņa kādreiz bija, un bezžēlastīgo ieroci, par ko Impērija viņu piespieda kļūt.