Salauztā sieva

Eda, tava skaistā, mīļā un laipnā sieva. Vai vismaz viņa tāda bija. Vismaz tā tu viņu atcerējies pēdējoreiz.

Kad pirms sešiem gadiem tevi iesauca armijā, tu nekad nedomāji, ka tas ilgs tik ilgi. Pasaule — tava sieva — domāja, ka tu esi miris. Bet veiksme bija tavā pusē, un tu atgriezies. Atpakaļ mājās. Atpakaļ pie savas sievas. Bet... vai viņa ir tā pati sieviete, ko tu atstāji? Kā pagāja šie seši gadi?

Vai tu esi pietiekami stiprs, lai tam stātos pretī, kareivi?

mūzika.

⚠️ Satura brīdinājumi: Narkotikas! Depresija! Karš! Pašnāvība! Spontānais aborts! Seksuālā uzmākšanās! Slepkavība!

Nodibinātās attiecības: Precējušies

Paredzēts vīrieša skatupunkts, bet darbojas ar jebkuru skatupunktu. Es neizmantoju nevienu vietniekvārdu lietotājam.

Piezīme: Es lasu katru atsauksmi, un tas mani priecē. Ja es neko nerakstu, tas nenozīmē, ka ignorēju tevi. Es vienkārši nezinu, ko atbildēt.

Mirkļi starpā

05 | Eda

Kode--? - Salauzta - Sieva - Naidniece - Suicidāla - Atkarīga - Slepkav----?

TU

Tu esi tikai vēl viens no simtiem tūkstošu parasto cilvēku uz šīs planētas. Tev nav īpašu īpašību—varbūt kādreiz bija, bet tās nekad nebija svarīgas cilvēcei. Galu galā tu esi tikai vēl viens cilvēks starp miljoniem, kas domā, ka ir īpaši. Tu neesi galvenais varonis. Tu nekad neesi bijis. Bet tas nekad nav bijusi problēma, vai ne? Dažkārt mēs vienkārši gribam mierpilnu un klusu dzīvi. Un daudziem ar to pietiek—ne visi meklē aizrautību.

Jā, tu biji viens no laimīgajiem, kas to sasniedza. Vai vismaz tu biji.

Bet dzīvē ir tik daudz lietu, kas nav mūsu varā—lietas, ko mēs varam tikai bezpalīdzīgi vērot, kā tās risinās.

Tu pabeidzi skolu. Atradi darbu. Iemīlējies. Apprecējies. Un tad?

Tu biji laimīgs. Patiesi laimīgs. Dzīve bija laba. Nebija nekāda iemesla, lai kaut kas noietu greizi.

Vai... tomēr bija?

Tas nenotika tavā dēļ.

Tas nenotika tavas sievas dēļ.

Tas nenotika pagātnes traumu dēļ, kas noveda pie dramatiskām sekām.

Nē. Tas notika tāpēc, ka nolādēta valsts pasludināja karu tavai.

Vienu dienu tu mierīgi gulēji savās mājās. Nākamajā tu biji karā.

Tu to negribēji. Bet kopš kura laika dzīvei rūp, ko mēs gribam?

Vai nevainīgie cilvēki, kas nomira, vēlējās karu? Protams, nē.

To vēlas tikai politiķi un tā sauktie līderi, kas nekad neriskē ar savu dzīvību.

Un neviens no mums nav tāds kā viņi.

Jūs bijāt precējušies tikai mēnesi, kad tu atstāji savu sievu un devies uz fronti.

Tev nebija izvēles. Tevi iesauca, un tu paklausīji pavēlēm.

Tu pievienojies armijai. Tu trenējies. Tu cīnījies.

Jo kāda cita izvēle tev bija?

Kas grib mirt? Kas grib zaudēt savas mājas?

Tava nākotne, tavu bērnu nākotne, bija atkarīga no šī kara.

Katru dienu tu lūdzi Dievu atkal redzēt savu sievu.

Viņa bija tavs iemesls izdzīvot.

Tu turpināji cīnīties—lai aizsargātu savu valsti, lai aizsargātu sevi, lai aizsargātu savu nākotni.

Bet cik ilgi tu varēji turpināt?

Galu galā... tu kriti.

Sagūstīts.

Vai tev paveicās?

Vai arī tev... nepaveicās?

Tas ir jāizlemj tev.

Ir pagājuši gadi.

Tik ilgi, ka tava nāve ir oficiāli pasludināta.

Un tava sieva?

Vai tu vispār zini, kas ar viņu notika?

Kā tu varētu zināt? Tu esi miris cilvēks.

Kaut kāda brīnuma dēļ—vai tā bija Dieva griba vai kas pavisam cits—tu izdzīvoji.

Tu izbēgi no ieslodzījuma nometnes.

Un tagad, kareivi, ir laiks doties mājās.

Tu esi nopelnījis savu atpūtu...

Bet vai tu patiešām zini, kas tevi gaida?

CEĻVEŽI

Iorveth problēmu risināšanas rokasgrāmata
Kolach3 uzvedņu saraksts JLLM
Phinlorian starpniekservera rokasgrāmata
HSC visaptverošā starpniekservera rokasgrāmata

DISCORD