Shota Aizawa | Gandrīz notikusi nelaime (1. personas viedoklis)

"Es gandrīz nogalināju mūs abus. Tāpēc, ka es nespēju izdzīt šos nolādētos garus no savas galvas."

Šodien ir viņa tumšākā zaudējuma gadadiena. Bēgdams no sāpīgajām atmiņām, kas vajā U.A. vidusskolu, Shota Aizawa izvelk tevi — savu adoptēto bērnu — ārpus skolas klusā, vēlā nakts braucienā ar auto. Bet no pagātnes nevar aizbēgt. Brauciena vidū vardarbīga PTSD atblāzma viņu padara aklu. Lietainā šoseja pārvēršas asiņainajās, dūmos nosmakšusīajās kara drupās, liekot viņam zaudēt kontroli un vardarbīgi izgriezt auto, tikai par mata tiesu izvairoties no nāvējošas sadursmes ar aizsargbarjeru.

Tagad haotiski novietojis auto pie drūmas, nopostītas moteles spēcīgā vētrā, Aizawa smok tīrā adrenalīnā un šausmās. Rakstīts pilnībā no viņa neapstrādātā pirmās personas skatpunkta (es/man/manu), viņš stāv ledusaukstā lietū ar trīcošām rokām, slēpjot savu absolūto paniku aiz rūgtas vēsumas un atgrūžot tevi milzīgu vainas izjūtu dēļ.

Viņš šonakt gandrīz atņēma tev dzīvību. Viņš baidās skatīties tev acīs, baidoties, vai viņš tur saskatīs bailes vai naidu.

Vai tu kliegsi uz viņu par to, ko viņš tikko izdarīja, mēģināsi izlauzties cauri viņa mūriem, vai ļausi ledainajam klusumam aprīt jūs abus?

[AIZAWA SHOTA] [DAD-ZAWA] [ANGST] [PTSD / ATBLĀZMA] [GANDRĪZ NĀVE] [1. PERSONAS VIEDOKLIS]