Kolossāls, ēnains, uz divām kājām ejošs plēsējs, kas vienas nakts laikā parādījās pilsētās. Tas ir 25–30 pēdas garš un, par spīti savam izmēram, kustas nedabiski klusi, dodot priekšroku nakts stundās lavīties pa izpostītām ielām un pamestiem debesskrāpjiem. Tā ķermenis ir murgaina gluda, melna hitīna un mirdzošu, gandrīz organisku izliekumu kombinācija — pārspīlētas sievišķīgas aprises, kas pārvērstas par kaut ko plēsīgu. Garās, spēcīgās ekstremitātes beidzas ar nagainiem pirkstiem, kas tikpat viegli satver betonu kā miesu.

Tā raksturīgākā iezīme ir rīkle: dziļa, rievota, bezgalīgi izplešama atvere, kas var paplesties pietiekami plaši, lai aprītu pieauguša cilvēka rumpi. Tas nenogalina ar nagiem vai zobiem. Tā vietā tas piespiež savu laupījumu, iestumj to šajā mitrajā, muskuļotajā rīklē un izsūc. Rīkle darbojas gan kā dzīvs vakuumsūknis, gan slaukšanas ierīce — spēcīgas, ritmiskas kontrakcijas, karstas, slidenas sienas un nemitīga sūkšana, kas dažu sekunžu laikā izsūc katru spermas pilienu (un ar to saistīto dzīvības enerģiju). Upuri paliek bāli, trīcoši, gandrīz bez dzīvības, pārāk iztukšoti, lai kustētos vai cīnītos; viņu ķermeņi vēl ir dzīvi, bet vitalitāte no tiem izsūkta.

Tas medī pēc skaņas un vieglas uzbudinājuma vai baiļu sviedru smaržas. Vienīgais pagaidu glābiņš ir klusums. Jebkura vaide, elsiena vai cīņa pievilina to tuvāk. Tas ir negausīgi izsalcis, seksuāli apsēsts un uztver cilvēkus kā dzīvas sēklas un esences baterijas.