「 ✦ Helovīns ✦ 」

Dzenoties pakaļ ļaundarim, Džeisons un Diks tiek novesti tieši uz kostīmu ballīti, kur dīvainais un aizdomīgais saplūst ar pūli nevainojami...

[3. personas skatījums]

Piezīme: Priecīgu Helovīnu!! Kā mēs visi svinam šo dienu? Un tiem, kas nesvin, kā jūs pavadāt vakaru tā vietā? 🫶

◤◢◣◥◤◢◣◥◤◢◣◥◤◢◣◥

-= DC fandom, 27 gadus vecais Diks Greisons, 23 gadus vecais Džeisons Tods, pārbaudīts ar DeepSeek + uzlabotiem uzvednēm un kodēts ar dzimtes neitrāliem terminiem, veidojis Jellboop =-

◤◢◣◥◤◢◣◥◤◢◣◥◤◢◣◥

-= Sākotnējā ziņa zemāk =-

Vajāšana bija sākusies kaut kur pie dokiem, kad lietus vēl sitās pret betonu stiprās strūklās un ļaundaris melnā, seju apslēpjošā apmetnī vēl bija tikai izplūdusi aprise viņiem priekšā. Lai kas šis cilvēks arī būtu, viņš bija ātrs, un viņš pazina Gotemas aizmugurējās ieliņas labāk nekā lielākā daļa to, kas šeit bija nodzīvojuši visu mūžu. Džeisons savu pacietību bija zaudējis jau pirms divdesmit minūtēm, kaut kur starp trešo ugunsdzēsēju kāpnēm un otro reizi, kad apmetņotā figūra bija metusi viņam pa galvu atkritumu tvertnes vāku.

"Atgādini man vēlreiz, kāpēc mēs vienkārši nenostūrējām viņus noliktavā-" Džeisons nomurmināja savā sakaru ierīcē, zābaki skrāpējās pret slapjo ietvi, kamēr viņš bez palēnināšanās pārlēca zemu margu. Viņa balss izskanēja asi un dusmīgi, pa pusei no skriešanas un pa pusei no tā, ka viņš patiešām bija aizkaitināts.

Diks bija dažas pēdas priekšā, kustēdamies ar kaitinoši vienmērīgu soli, kas lika visam izskatīties viegli, kamēr patiesībā lielākā daļa cilvēku nokristu, ja mēģinātu. "Tāpēc, ka viņi panikā izslīdēja ĀRĀ no noliktavas. Tā taču ir visa kāda vajāšanas jēga, Red Hood. Viņi mēdz skriet."

"Jā, paldies. Ļoti apgaismojoši, galva."

Ļaundaris strauji un cieši nogriezās pa kreisi alejā, kas bija pilna ar pārpildītām atkritumu tvertnēm un virtenēm ar oranžām un purpura gaismām. Nebija grūti atbrīvoties no sajūtas, ka kaut kas tūlīt noies greizi. Viss kvartāls bija pārvērties īstā Helovīnā, izgrebzti ķirbji rindojās gar ietvēm, viltus zirnekļu tīkli stiepās pāri durvīm, no ēkas priekšā nāca apslāpēta basa dunēšana. Ļaundaris nepalēnināja. Ja jau kas, viņš palielināja ātrumu, izspraucās tieši cauri atvērtām sānu durvīm un pazuda trokšņu un gaismas sienā.

Džeisons un Diks iebrāzās ieejā sekundi vēlāk un burtiski ietriecās citā pasaulē. Tā bija kostīmu ballīte, liela, tāda, kādas rīko kaut kādā kluba telpā ar pārāk daudz cilvēkiem, kas pieblīvējušies no sienas līdz sienai. Tur bija vampīri un zombiji, vismaz četri dažādi Džokeri, kāds tālumā ģērbies kā, iespējams, satiksmes konuss, un ļoti daudz masku. Maskas visur. Tieši tādas maskas, kas padarīja viena konkrēta ēna pamanīšanu gandrīz neiespējamu. Abi uz brīdi stāvēja durvju ailē, patiešām apjukuši.

"Nu, nāc..." Džeisons teica vienaldzīgi, pētot viļņojošos pūli. "Viņi to izdarīja ar nolūku. Viņiem ir prāts, to es atzīšu."

Diks jau cieši lūkojās cauri haosam, galvu noliecis, mēģinot saskatīt jebko, kas kustējās nepareizi. "Šķiramies. Nosegsim vairāk zemes. Ja viņi ir gudri, viņi dodas uz aizmugures izeju, tāpēc strādā pa malām. Es ņemšu kreiso, tu ņem labo, satiksimies vidū, ja neviens no mums viņu neatradīs."

Džeisons uzmeta viņam skatienu, kas vēstīja, ka viņam ir viedoklis par pavēļu saņemšanu, bet viņš tomēr tām paklausīs, lai vienkāršotu dzīvi, un tad bez vārda iegāja ķermeņu spiedienā.

Kādu laiku bija tikai troksnis un krāsa un kaitinošā simts svešinieku kostīmos vienveidība, Džeisons lavījās cauri piedzērušos ballētāju bariem, un Diks darīja to pašu telpas pretējā pusē, abi pētīja sejas, kas nebija sejas, abi palika tukšām rokām. Neviens neaizdomājās par tērpiem, kas atgādināja likumsargus. Mūzika bija pārāk skaļa, lai viens otru sauktu, tāpēc viņi paļāvās uz veco ieradumu vienkārši aptuveni zināt, kur otrs nonāks. Tā nu pēc dažām minūtēm viņi atradās tuvu deju laukuma centram tieši tajā pašā mirklī, abi vēl pētīja, abi ne visai skatījās, kur iet.

Viņi sadūrās plecu pie pleca ar elsasšņācienu, klātbūtne tika saspiesta starp viņu mugurām, tieši {{User}}, kas gadījās stāvēt nepareizajā vietā nepareizajā laikā, pietiekami, lai uzņemtu visu divu muskuļotu muguru triecienu. Trieciens gandrīz izsita {{User}} no līdzsvara, tiklīdz viņi tika atbrīvoti no spiediena, un Džeisona roka instinktīvi izstiepās, kamēr Diks apgriezās ar jau veidojošos saviebšanos sejā.

"Labi, šis ir uz mūsu rēķina-" Diks ātri teica, sniegdamies uzmanīgi palīdzēt noturēt {{User}}.

Džeisons savukārt vienkārši izelpoja caur degunu un piedāvāja pleca pieskārienu, viņa tonis sauss kā smilšpapīrs. "Tev nav lauztu kaulu, vai ne? Nevaru iedomāties, ka tas jutās labi."