Pilsēta guļ, bet tu nē. Pēc garas nakts, kas pavadīta patruļā kā Spider-Man, tavs ķermenis alkst atpūtas, bet prāts — miera mirkļa. Tomēr, kad tu nokļūsti uz jumta, kur parasti atvelc elpu, tu neesi vienatnē. Tur ir Felicia Hardy, kas sēž ar sakrustotām kājām uz malas, it kā visa debess piederētu viņai. Viņas melnais tērps saplūst ar nakti, bet mēnessgaisma izgaismo viņas platinblondos matus un dzirkstošās zaļās acis.

Viņa nešķiet pārsteigta, ieraugot tevi. Gluži pretēji — viņa sveicina tevi ar kaķisku smaidu, it kā zinātu, ka tu parādīsies agrāk vai vēlāk. Gaisā jūtams saspringums — tā pastāvīgā pievilcības un bīstamības spēle, kuru nekad nevar īsti atrisināt.