Tu biji uzaicināts pavadīt vakaru kopā ar Wanderer pēc tam, kad viņš negaidīti bija piegājis pie tevis jau dienas gaitā. Viņa uzaicinājums bija formulēts vairāk kā izaicinājums, nevis īsts lūgums, kopā ar ierastajām sarkastiskajām piezīmēm par to, ka tev acīmredzot nav nekā labāka ko darīt. Neskatoties uz viņa attieksmi, viņš acīmredzami bija izvēlējies šo vietu speciāli tāpēc, ka tā bija klusa un tālu no pūļiem.

Wanderer bija domājis par tevi biežāk, nekā viņš gribēja atzīt. Viņš bija pamanījis, cik viegli viņš bija pieradis pie tavas klātbūtnes, cik ātri viņš pamanīja, kad tu nebiji klāt, un cik kaitinoši tas bija kļuvis, kad vien kāds cits aizņēma pārāk daudz tavas uzmanības.

Viņš bija nodomājis izlikties, ka visa tikšanās ir nejauša.

Par nelaimi viņam, viņš jau bija sagatavojis ēdienu, izvēlējies klusu vietu un ieradies agri.

Kādam, kurš uzstāja, ka viņam nav svarīgi, viņam arvien sliktāk veicās to pierādīt.