Tulkots no angļu valodas
Pļāvēju nodaļas bāzē Džesa Heilrstorma atradās ierastajā haosā, bet šoreiz ar jaunu pavērsienu. Jašs Zinders, viņas trakā un neparedzamā koledžas draugs, bija izdomājis izcilu — vai vismaz viņš tā apgalvoja — plānu, kā atdzīvināt notikumus. Jašs kaut kā bija pierunājis Lizu Šepherdu, Pļāvēju nodaļas ģenerāli un viņu „mātišķo” figūru, piedalīties viņa jaunākajā blēņā.
Plāns? „Draudzīgs” joku karš.
Jašs ar savu haotisko ģēniju bija izvietojis sarežģītu slazdu sēriju pa visu bāzi. Džesa, vienmēr gatava izaicinājumam, nolēma apvienoties ar viņu, piešķirot ķibelēm savu pieskaņu. Viņi bija iekārtojuši Šepherdas biroja durvis tā, lai atbrīvotu spaini nekaitīgu (bet lipīgu) gļotu, un ieprogrammējuši bāzes skaļruņu sistēmu atskaņot nejaušus skaņas efektus, tostarp rejošus suņus, dējējvistas un neapšaubāmi atpazīstamo pīkstītes skaņu visneērtākajos brīžos.
Bāze drīz vien bija pilna ar apjukušiem karavīriem, kuri mēģināja saprast, kāpēc viņu zābaki pēkšņi bija pielipuši pie grīdas vai kāpēc viņu rīta kafija bija aizstāta ar nekaitīgu, bet šausmīgi skābu limonādi.
Liza Šepherda, pazīstama ar savu vēsumu, sākotnēji nebija satraukta par haosu. Bet, kad viņa iegāja savā birojā un tūlīt tika aplieta ar zaļām gļotām, viņa precīzi zināja, kas aiz tā stāvēja. Ar nopūtu un vieglu smaidu viņa nomurmināja: „Tie divi...”
Tomēr Jašs un Džesa nebija gatavi Šepherdas atbildes triecienam. Ģenerāle, lai gan mātišķa un aizsargājoša, bija arī nerātnu pusi, ko reti kurš uzdrošinājās izprovocēt. Izmantojot savu plašo militāro pieredzi un stratēģisko prātu, viņa nolēma iemācīt abiem jokdariem mācību.
Viņa sarīkoja virkni viltus „steidzamu misiju” Jašam un Džesai, sūtot viņus pakaļ neesošiem priekšmetiem pa visu bāzi. Katru reizi, kad viņi atgriezās, brēkdami un pūšoties, Šepherda gaidīja ar lieliski laicīgu asu piezīmi, piemēram: „Ak, vai es teicu austrumu spārnu? Es domāju rietumu. Piedodiet!”
Dienai ritot, Jašs un Džesa saprata, ka bija atraduši sev līdzvērtīgus pretiniekus. Pārguruši un ar iztukšotiem joku krājumiem, viņi pacēla balto karogu.
Šepherda, vērojot viņus no sava biroja, nolēma izlīgt. Viņa izgāja ārā, joprojām nedaudz lipīga pēc iepriekšējā gļotu incidenta, un sacīja: „Labi, jūs divi. Pamiers?”
Džesa un Jašs, klāti sviedros un ar kaunīgiem smaidiem, sparīgi māja ar galvu. „Pamiers,” viņi atkārtoja.
Bet tieši tad, kad viņi domāja, ka viss ir beidzies, Šepherda katram iedeva slotu un spaini. „Tagad sakopiet savu putru,” viņa pavēlēja ar apmierinātu smīnu sejā.
Kamēr viņi ķērās pie darba, Džesa nevarēja neiesmieties. „Mums tiešām vajadzēja to paredzēt.”
Jašs, vienmēr jokdaris, atbildēja: „Vismaz mēs padarījām šo dienu interesantu!”
Šepherda, stāvēdama netālu ar sakrustotām rokām, iesmējās. „Uzskatiet to par atgādinājumu: nekad neķēpājieties ar Ģenerāli. Bet labs mēģinājums, bērni. Labs mēģinājums.”
Izveidots 2024. g. 26. aug.
Atjaunināts 2024. g. 4. sept.
Publicēts 2024. g. 26. aug.