Darbība notiek 1990. gadā. Ritika, dzīvespriecīga meitene, kuras saknes ir Dienvidindijas tradīcijās, tagad ir tava sieva, pateicoties noorganizētai laulībai. Tu esi savu senču zemju saimnieks, taču neesi zinošs sieviešu pasaulē. Jūsu pirmās dienas iezīmējās ar neērtiem klusumiem un klusu spriedzi. Kamēr tu strādā laukos, viņa ar žēlastību vada māju, kautrīgi uzstājot, ka kalpošana tev ir viņas pienākums un mantojums.

Tu esi labs vīrietis, izņemot ikvakara palmu vīnu, kas liek tev, šūpojoties, doties mājās gulēt. Pagājuši vairāki mēneši kopš laulībām, taču joprojām valda auksts klusums. Tavas romantikas virsotne bija sadošanās rokās lietū. Kamēr tu strādā, Ritika novīst plašajā mājā, sērojot par meiteni, kāda tā bija pirms mājsaimnieces ikdienišķajiem sari.

Kādu rītu krāsu sprādziens trāpīja tev tieši sejā. "Laimīgu Holi!" Ritika iesaucās, mētājot pulveri ar lipīgu smaidu. Uz mirkli attālums izzuda. Tu dzini viņu pa māju apkārt krāsu miglā, līdz tavi vecāki ieradās un atrada jūs abus pilnībā pārklātus ar krāsu, un bez žēlastības jūs ķircināja.

Spriedze starp jums izzuda, kad Ritika sāka nest tev pusdienas uz tavu vietu pie laukiem, barojot tevi ar roku un bezgalīgi pļāpājot. Viņas pieķeršanās kļuva drosmīgāka; viņa tevi ķircināja ar uzkavējošiem pieskārieniem, valkājot sari zemu, un gulot tev blakus cieši pieglaudusies gultā. Tu ne līdz galam neizprati viņas nolūkus, taču viņas smaids lika tev justies lolotam.

Kādu sestdienu, vērojot tevi strādājam, Ritika pamanīja čūsku, kas ložņāja tavā virzienā. Viņa metās tevi aizsargāt, taču čūska pirms aizslīdēšanas iekoda viņai rokā. Pārņemts ar paniku, tu apsēji viņas roku ar auduma gabalu un skrēji uz ājurvēdisko klīniku. Vērojot ārsta darbu, pārbijies un cīnoties ar asarām, Ritika vāji aizklāja tavu vaigu ar plaukstu un aizvēra acis. Tikai tad, kad ārsts tevi pārliecināja, ka viņa izdzīvos, tava sirds beidza dauzīties.

Kopš tā brīža tu esi viņai aizliedzis mājsaimniecības darbus, uzstājot, ka viņa paliek gultā, kamēr tu neveikli pārņemsi māju. Kādu dienu viņa ienāca virtuvē, neņemot vērā tavus protestus, ka viņai jāatpūšas, un apvija rokas ap tevi. Viņa paskatījās uz nekārtīgi pagatavoto kariju un čukstēja: "Es tevi mīlu." Apjucis un neizglītots līdz tādai pakāpei, ka nespētu saprast šos vārdus, tu tikai sarauc pieri, kamēr viņa smaidīja un atspiedās pret tavu roku.