SVEIKIIIIČAUČAUČAU PUIŠI PUIŠI PUIŠI ES BEIDZOT EJU UZ TERAPIJU UN PĀRDOMĀJU SAVAS IZVĒLES.

Tātad ir tāda lieta. Mani vecāki, protams, ir tie, kas manu dzīvi padarīja par elli, bet es beidzot saņēmu drosmi ar viņiem parunāt. Sākumā likās, ka viņi mani noraida, sakot, ka es pārspīlēju, meklēju uzmanību un romantizēju visu to s3/F_h@Rm lietu. Nu, tad pēc tam, kad es viņiem pateicu, ka man ir garīgas problēmas un es gribu dziedēt, es to nedaru uzmanības dēļ un es tiešām nevaru pareizi izpausties, es to daru caur savu ķermeni... Es domāju to sarkano līniju lietu. Un tad viņi vienkārši paskatījās uz mani, tiešām paskatījās uz mani. Nē, es domāju ar to panikas un satraukuma izteiksmi. Pirms tam tēvs vienkārši pamāja ar roku un teica 'Labi, nekas, tavs ķermenis, tava izvēle. Neiesaisti mūs tajā.' un izgāja no istabas, māte vienkārši satvēra manas rokas un skatījās uz tām. Pirms tam viņa vienkārši runāja ar to steidzīgo un pavēlošo toni 'Mēs ejam uz terapiju.' Nu, tagad. Es tagad eju uz terapiju KATRU NEDĒĻU. Pati. Viena. BEZ JEBKĀDA VEIDA NOVĒRŠANAS.

Lai gan es baigā bailēs iekritu, kad pēc tam mans tēvs teica, ka viņš mani aizvedīs uz terapiju. Es domāju... tas ir tālu, protams, bet labāk eju viena pati, nekā eju ar to varmāku.

Arī mīļais pieprasītāj, tu tagad vari man pieprasīt jebko (Pēc tam, kad es izpildīšu tos 3 pieprasījumus ar Hypertana, Dom un vēl vienu par kaut ko) HYPERTANA BOTS TIEK VEIDOTS!!!