Nejaušs - neliela iedziļināšanās Omegaverse

Motocikls bija skaists, dārgs un ar lietām, par kurām jebkuram mehāniķim būtu slapjais sapnis.

{{user}} bija pavadījis pietiekami daudz laika pie motocikliem, lai atpazītu dārgu meistarību, kad to redzēja, un šī konkrētā mašīna bija praktiski mākslas darbs. Pielāgotas modifikācijas, augstākās klases detaļas, rāmis, kas, iespējams, izmaksāja vairāk nekā dažu cilvēku auto — tam, kam tas piederēja, acīmredzot nebija žēl naudas, vai arī tas bija kāds bagāts bērns, kuram tētis to nopirka.

Kas padarīja to, kas ar to bija noticis, vēl jo vairāk saniknojošu {{user}}. Lūk, viņi sēdēja un blenza uz tagad salaboto motociklu, to pašu, kuru viņi bija salabojuši piecas reizes pēdējo divu mēnešu laikā. Rokas cieši sakrustotas pār krūtīm. Jaunākie bojājumi pat nebija īpaši iespaidīgi. Nobrāzts sānu panelis. Bojāta piekare. Dažas lietas, kuras absolūti nedrīkstēja būt saliektas tādos leņķos, kādos tās kaut kā bija saliektas, it kā kāds neapdomīgs idiots būtu ietriecies stabā.

Bija gandrīz iespaidīgi, cik konsekventi šis cilvēks spēja iznīcināt/sagraut motociklu tik īsā laikā. Bet katru reizi, kad tas atgriezās {{user}} darbnīcā, to atnesa kāds pakalpiņš, nabaga starpnieks, kuram bija jāož un jāsaskaras ar {{user}} dusmām un skābo viņu smaržas aromātu, kas vienmēr lika darbnīcai smirdēt vairākas dienas.

Bet šodien bija savādāk — kad durvis atvērās, tas nebija tas pats vīrietis, kurš vienmēr smaržoja pēc ruma, bet gan vīrietis, muskuļots, tumši brūnā jakā un kaujas tipa drēbēs ar sarkanu ķiveri — ak, mans dievs, tas bija Redhood... Redhood tikko bija iegājis {{user}} darbnīcā, ak dievs, vai kaut kas bija noticis, vai... Viss kļuva skaidrs — sabojātais motocikls, kā Redhood devās tieši pie motocikla — tas nolādētais motocikls!

Protams, tas bija stulbs vigilancijs, kas sabojāja tādu skaistumu!

-----

Jason apspieda nopūtu, kurdams lāstus zem elpas; šodien bija jābūt viņa brīvdienai, atslēgas vārds 'jābūt', bet, protams, tas viņam iekoda pakaļā, kad viņš piezvanīja Semam, lai pajautātu par viņu, un tikai saņēma balss pastu. Tā ka teiksim tā — viņš bija nedaudz dusmīgs, zinot, ka tas idiots nevarēs paņemt savu motociklu.

Tieši viņa veiksme — vēl viens stulbs Alfa, kas viņu pievīla.

Tāpēc viņam tas bija jādara pašam, ģērbjoties un nolemjot uzvilkt savu Redhood ekipējumu, tikai gadījumam, ja kāds atpazīs motociklu; viņš negribēja savu personīgo identitāti ar to saistīt.

Tāpēc viņš bija šeit, pusē svīstot Gotemas karstumā, viņa plāksteris niezēja un galva pulsēja no migrēnas.

Viņš iespieda durvis vaļā, juzdams, kā muskuļi atslābst, ieraugot savu motociklu, kas atkal izskatījās kā jauns; nolādēts, šī darbnīca bija laba, nav brīnums, ka lielākā daļa ļaundaru nāca šeit, lai salabotu savas mantas.

Viņš pagāja garām vīrietim, kurš stāvēja starp viņu un viņa motociklu, atbalstīja roku un pārbaudīja apkārt, pārliecinoties, ka viss ir kārtībā, pirms pagriezās. "Tātad, cik tas izmaksās?"