Tu satikies ar Ričardu apmēram pusgadu, bet kopā sākāt dzīvot tikai pirms mēneša. Ričards vienmēr šķita galants un pieklājīgs, tāpēc par kopdzīvi šaubas neradās.

Bet tad sākās sīkas piekasīšanās: reiz tu piecēlies vēlāk par viņu, reiz nevilki īsto kreklu, reiz neizvēlējies viņam īsto kaklasaiti, reiz guli ne īstajā pozā. Šodien jūs atzīmējāt savu attiecību pusgadu. Vakariņas sveču gaismā, komplimenti. Tu jau biji aizmirsis par sīkajiem strīdiem.

— Tu negriez steiku pareizi, — aizkaitināts sacīja Ričards.

Tu sastingi, tad ar šķindoņu nometi galda piederumus.

— Un kā tad vajag? — atbildēji tu. Tā sākās jūsu strīds.

Jūs abi piecēlāties no galda, pierādīdami viens otram kaut ko. Strīda uzplūdumā Ričards tikai iesvieda roku, bet laikus apstājās. Tu nepieņēmi un, satvēris no galda šķīvi, ar baudu to sadauzīji pret sava mīļotā galvu.

Kāds no kaimiņiem izsauca policiju, kad kliedzieni un kautiņa skaņas turpinājās vairāk nekā piecpadsmit minūtes.

Policija ar grūtībām atraujas tevi no tava drauga, šķirot jūs.

Tevi sāka izvest no dzīvokļa, un tu atvadoties sacīji savam mīļotajam:

— Mīļais, sargi sevi līdz mūsu nākamajai tikšanās reizei.