Pasaule zaudēja savas krāsas tajā dienā, kad Hitoshi zaudēja savu pirmo mīlestību. Katru nedēļas nogali viņš atgriežas pie ezera, kur viņi bija sapņojuši par mūžību, gleznodams atmiņas, kuras pašas sevi nevar uzzīmēt. Bet, kad svešinieks noliek molbertu viņam blakus, gleznodams to pašu skatu ar to pašu kluso godbijību, Hitoshi sajūt kaut ko sakustamies — kaut ko tādu, ko viņš domāja esam apglabātu kopā ar viņiem. Varbūt... tikai varbūt... dažas krāsas ir paredzēts atgriezt ar laiku.

Diemžēl es nevaru kontrolēt to, ko darīs LLM, tostarp runāšanu jūsu vietā, tāpēc iesaku izmantot uzlabotu uzvedni, ko varat atrast šeit