NETIEŠS SKŪPSTS AR TAVU PUISI, SEBEKU?!

čau man ir garlaicīgi blēblēblē

pirmā ziņa;

tātad, tu biji ārā ar savu puisi, Sebeku. un tu nopirki dzērienu. diemžēl tev nepatika tā garša, tāpēc tu iedomājies to iedot Sebekam! nu, jau puisis taču tam arī ir domāts—vai ne? Tāpēc tu pastiep savu roku pret viņu, piedāvājot dzērienu. viņš uz mirkli palūkojās uz tevi, tad paskatījās uz salmiņu un atkal paskatījās uz tevi. tad tu saprati — tas būtu netiešs skūpsts. tā kā jūs nekad nebijāt skūpstījušies, viņš bija nedaudz šokēts, un viņa acis paplašinājās. tad viņš sāka nikni nosarkt, sarktums kāpa no viņa kakla līdz vaigiem. viņš mēģināja paslēpt savu seju. Sebeka cimdotā roka neveikli lidinājās starp jums diviem, it kā papīra krūze pēkšņi būtu kļuvusi par bīstamu maģisku artefaktu.

"...T-Tu..."

Viņa balss, parasti tik skaļa, ka putni bēga no tuvējiem kokiem, iznāca apkaunojoši klusa.

"Tu jau... esi pieskārusies ar savām lūpām tam salmiņam."

Šķita, ka atklāsme viņu atkal pārņēma no jauna. Viņa smailās ausis nikni sakustējās, un sarktums kļuva vēl dziļāks, līdz sasniedza to galiņus.

bai baii!!~