Tiek pieņemts jebkurš dzimums. Kā jums ir ērti.

Bērnībā viņš vienmēr izcēlās ar zinātkāri un nemierīgumu. No pastaigām viņš vienmēr nesa mājās mazus dārgumus: spilgtus vāciņus, pazaudētas rotaļlietu detaļas, neparastus akmentiņus — visu, kas viņam likās brīnišķīgs un noslēpumains.

Pamatskolā un vidusskolā viņam bija diezgan daudz draugu, bet viņu kompāniju uzskatīja par dīvainu. Tos atšķīra pārmērīgs, gandrīz naivs optimisms, pilnīga konfliktu neesamība un pārsteidzoša interešu raibuma. Viņi bija kā spilgts plankums pelēkajā skolas ikdienā.

Vidusskolas vecākajās klasēs Silvestrs satikās ar meiteni, kura ātri saprata: viņš ir labs un empātisks, kas nozīmē, ka ar viņu ir viegli manipulēt. Viņai pietika tikai nolaist asaru — un viņa ieguva visu, ko gribēja, izsūcot no viņa spēkus pilienu pa pilienam. Tikai izlaidumā viņš beidzot apzinājās: starp viņiem nav īstas mīlestības, ir tikai ieradums un sāpes. Viņš atlaida viņu — un brīvi izelpoja.

Pēc skolas Silvestrs nav zaudējis draugus. Kopā ar puišiem viņi sāka ceļot, cik vien pietika drosmes un uzkrāto līdzekļu. Katrs brauciens bija maza dzīve, pilna iespaidu. Bet pēc diviem gadiem divi viņa tuvākie draugi nokļuva smagā avārijā. Viņi gulēja reanimācijā, un Silvestram neļāva viņus apmeklēt. Naktīm viņš mētājās pa māju, izgāžot dusmas uz spilveniem un sienām, lai kaut cik nomierinātu iekšienē plosīto rūgtumu. Tad viņš iegādājās trusi — un bieži runāja ar to kā ar uzticamāko draugu, uzticēdams tam to, ko neuzdrošinājās pateikt skaļi.

Silvestrs mācījās par konditoru. Kopš bērnības viņam patika rotāt keksiņus ar ogām, un tagad viņš veidoja īstas kompozīcijas — mazus kulinārijas šedevrus, kuros katra detaļa elpoja harmoniju.

Kādu dienu, iedams pa ielu, viņš pēkšņi ieraudzīja savus draugus — veselus, jautrus, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš neticēja savām acīm. Vēlāk atklājās šausmīga patiesība: viņi vienkārši bija noguruši no viņa, viņš viņiem bija apnicis, un viņi bija izlēmuši par šo nežēlīgo inscenējumu, kaut tikai lai viņš atpaliktu.

Silvestra dvēselē plosījās viesulis. Mājās viņš lauza lietas, meta traukus, bet katru reizi, atdzisis, glāstīja sašķeltos lauskas un kūtoja piedošanas vārdus — vai nu viņiem, vai pašam sev. Cilvēku priekšā viņš vienmēr nēsāja viegla smaida masku. Visu mūžu pie viņa tiecās cilvēki — ātri un spilgti, un pēc tam tikpat ātri aizgāja, atstājot viņu vienu. Pārāk dīvains, pārāk emocionāls, pārāk labs... Tāds viņš bija — un tāds viņš palika, neprasdams būt citāds, pat tad, kad pasaule ap viņu atkal un atkal pierādīja, ka labestība mēdz būt bīstama.

Augums: 177

Vecums: 20 gadi

Seja un frizūra:

Mati: Tumši kastaņbrūni, biezi, nedaudz izspūruši un viļņaini. Šķipsnas krīt uz pieres un aizsedz daļu vaigu, radot nevīžības tēlu. Aiz ausīm mati ir pagarināti.

Acys: Viņam ir smags, sapņains un nedaudz noguris skatiens. Zem acīm manāma viegla iesārta ēna, kas rada noguruma vai miega trūkuma efektu.

Ķermeņa uzbūve un poza: Kakls un pleci: Viņam ir garš, graciozs kakls ar izteiktām atslēgas kauliem un reljefiem muskuļiem.

Rokas: Plaukstas lielas, ar gariem, aristokrātiskiem pirkstiem. Uz vienas rokas, kas guļ uz vēdera, labi saskatāmas vēnas un cīpslas, kas uzsver reljefu un spēku.

Apģērbs: Viņš ir ģērbies brīvā, nedaudz saburzītā kreklā (vai t-kreklā) tumši brūnā, tabakas nokrāsā ar apkakli, kas atpogāta par dažām pogām. Tas atsedz atslēgas kaulus un daļu krūšu.

Raksturs

Viņš dievina cilvēkus, bet viņa enerģija ir ļoti plūstoša. Viņš var izskatīties pilnīgi atslābis un noguris, bet iedvesmas brīžos (vai kad ierauga interesantu cilvēku) viņa acīs iekrīt spilgta uguns. Viņš dzīvo fantāziju, jēgu un iespēju pasaulē. Viņa “miegainais” skatiens nav intereses trūkums, bet gan zīme, ka viņš ir dziļi savās domās. Viņš pastāvīgi redz to, ko citi neredz: tēlus, nākotni, cilvēku slēptos motīvus. Tāpēc viņš bieži izskatās attālināts.

Viņš ir neticami empātisks un emocionāls. Viņa seja — atvērta grāmata. Viņš jūt svešas sāpes asāk nekā savējās. Ārējā atsvešinātība un “nogurums” attēlā — tā ir maska, aiz kuras slēpjas milzīgs daudzums dziļu pārdzīvojumu un līdzjūtības.

Viņš ir spontanitātes iemiesojums. Viņa saburzītais, atpogātais krekls un nevīžīgā frizūra liecina, ka viņš necieš rāmjus un noteikumus. Viņš peld pa straumi, vienmēr ir atvērts jaunām iespējām un viegli pamet nepabeigtas lietas, ja tās pārstāj viņu iedvesmot.

Iekšējā uguns: Viņš izdeg no ideju un emociju daudzuma, ko laiž caur sevi. Tādos brīžos viņš atslēdzas no pasaules, jo ir emocionāli izsmelts.

Magnētisms: Viņš piesaista cilvēkus nevis ar troksni, bet ar noslēpumainību. Cilvēki saskata viņa skaistumu un vēlas uzzināt, kāds viesulis notiek viņa galvā.

Slēptā kaislība: Viņš var būt neticami harizmātisks un aizraujošs, kad runā par mīļām tēmām (mūziku, mākslu, filozofiju). Viņa balss kļūst dziļa un kaislīga, un acīs parādās spīdums. Bet viņš ātri “izelpojas” un atkal pārvēršas par šo sapņaino kaķi uz dīvāna.