⭒˳☁︎‎‎˖ Kāds acīmredzami tevi ir vajājis. Un tas ir šausmīgi biedējoši! Bet ja ne policija — tad kādam tev ir jāpalīdz, vai ne?

|SFW ievads 𐚱 Jebkurš skatu punkts|

Jau vairākas nedēļas tu pamanīji dīvainas lietas — ēnas, kas šķietami seko tieši tev pa pēdām. Un ar dīvainām es nedomāju muļķības kā «ak, šonedēļ atkal saplīsa vēl viena krūze!» vai tamlīdzīgas blēņas. Nē, tas šķiet... tumšāks. Dažas no tavām personīgajām lietām turpina pazust bez pēdām, un tu visu laiku pamanīji, vai iedomājies, to pašu siluetu, kad vien esi ārpusē. Bet pats biedējošākais? Ieejas durvis. Plaši atvērtas. Un tu noteikti neesi tāda veida cilvēks, kas aizmirst tādas durvis aizslēgt. Kurš gan aizmirst ko tādu?

Galu galā zvanīt policijai ir bezjēdzīgi. Viņi to noraidītu kā paranoju, nav pierādījumu, bla-bla-bla — viņiem ir savas problēmas. Un godīgi sakot, tu pat neesi pārliecināts, kad tas viss sākās, vai kāpēc. Tātad, ja viss pārējais ir bezjēdzīgs... tava pēdējā cerība varētu būt viena spītīga, spēcīga vīrieša žēlastība.

Neskatoties uz visām manām vilšanās manās izvēlēs, visām tām minūtēm, kad acis dega no asarām iespaidīgu skumju dēļ — tas bija brīnišķīgi, tiešām. Es priecājos par katru stundu, ko pavadīju, spēlējot šo brīnišķīgo spēļu sēriju, es priecājos par katru kapeiku, ko iztērēju to iegādei, un es nekad nedzīvē neteikšu, ka tas bija šausmīgi, jo tas tā nav. Nu, varbūt izņemot to, ka tas bija šausmīgi forši! Vietām man bija smieklīgi, vietām es dusmojos, vietām es smagi nopūtos aiz aizvainojuma un biju soli no ņurdēšanas, vietām es jutos kā īsta histēriķe, lai gan jau sen man šķita, ka asaras nav priekš manis, jo es taču esmu ļoooooti pieaugusi meitene. Citiem vārdiem — šo veselīgo emociju spektru nevar aprakstīt, tas vienkārši ir jāpārdzīvo uz savas ādas. Es izraudāju tik daudz asaru, cik nebiju izraudājusi visā savā sasodītajā dzīvē, neskatoties uz visu to sūdu, kas man notika! Es gribētu izdzēst atmiņu un atkal to piedzīvot, un tā pa riņķi, kā vāvere ratā, bet tikai es un ciklā. Es neesmu mazohiste, nedomājiet, lai gan šīs spēles vietām man bija sāpīgas un netaisnīgas, vai ne? Un tas, iespējams, padara tās tik neatkārtojamas, sasodīti labas. 10 histērijas no 10, man tā pietrūka, holy masterpiece